Līzings

Kā informē financenet.lv, zaudējumus no darbības Baltijas valstīs, savukārt citos tirgos gaidāmi spēcīgi ienākumi, prognozē reitingu aģentūra “Moody’s Investors Service”.

“Kredītu tirgus pasliktināšanās palielina spiedienu uz lielajām Ziemeļvalstu bankām, kuru finanšu darbība visādi citādi ir uzlabojusies,” teikts “Moody’s” vadošās Ziemeļvalstu banku analītiķes Džeinas Tomsenas izdotajā paziņojumā.
“Swedbank” un SEB Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir lielākās bankas, taču pēc nekustamo īpašumu tirgus lejupslīdes bankas šajā reģionā cieš ievērojamus zaudējumus.
“Lielākā daļa lielo Ziemeļvalstu banku kopš gada sākuma ir palielinājušas savu kapitālu. Bankām ir iespējas palielināt kapitālu vēl vairāk, un tādēļ kapitāla līmenis, visdrīzāk, paliks adekvāts pašreizējiem reitingu līmeņiem,” teikts ziņojumā.
“Tās bankas, kurām ir ievērojami kredīti ārpus [Ziemeļvalstu] reģiona, turpinās ciest zaudējumus šajos reģionos,” brīdina analītiķe.
Ziemeļvalstu bankām ir svarīgi saglabāt stabilus pamatdarbības ienākumus, lai mazinātu svārstīgo tirdzniecības ienākumu un pieaugošo kredītu zaudējumu iespaidu.
“Kaut arī vairākas Ziemeļvalstis ir piedzīvojušas uzlabojumu savos galvenajos makroekonomiskajos rādītājos, vēl nav garantēts, ka šī notikumu attīstība būs ilgtspējīga,” brīdina “Moody’s” analītiķe
Info: financenet.lv

Kā ziņo Db.lv, bankas uz brīdinājumiem par ekonomikas pārkaršanu reaģēja pārāk vēlu, laikrakstam Bizness & Baltija uzsveris SEB banka valdes priekšsēdētājs Ainārs Ozols.«Signāli par ekonomikas pārkaršanu tika pamanīti jau 2006. gadā, bet bankas nespēja atteikties no ātras klientūras un kredītu portfeļa palielināšanas,» norādīja A. Ozols.

«Toreiz likās, ka tas ir neiespējami - klienti atnāk, vēlas dabūt naudu, bet mēs viņus zaudējam. Kopš 2007. gada samazinājām kreditēšanu, kad reālais pieaugums sasniedza 50% līdz 60%, mēs noteicām, ka šis pieaugums nedrīkst pārsniegt 23%. Gadu pabeidzām ar 18% kredītportfeļa pieaugumu, tomēr patlaban redzams, ka tas jau bija par vēlu,» uzsver A. Ozols.

«Cilvēki skatās viens uz otru un ar entuziasmu novērtē savu nākotni. Uz šī viļņa viņi sāk arvien vairāk tērēt. Pēc tam savukārt notiek pretējs process - cilvēki skatās viens uz otru, tic arvien mazāk un mazāk, taisa pesimistiskas prognozes, un ātri samazina savus tēriņus,» norāda A. Ozols piebilstot, ka viens no galvenajiem krīzes iemesliem ir psiholoģija.

Info: Db.lv

Šadu risinājumu paredz šodien SEB bankas valdes locekļa Roberta Berņa tikšanās laikā ar finanšu ministru Ati Slakteri iesniegtie SEB grupas Latvijā priekšlikumi situācijas uzlabošanai. Bankas priekšlikumi skar gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus.

R. Bernis norādīja, ka: «Mēs uzskatām, ka valstij kopā ar bankām jārada atbalsta mehānisms ne tikai tām mājsaimniecībām, kas objektīvu apsvērumu dēļ nonākušas finansiālās grūtības un nespēj veikt savus kredītmaksājumus, bet arī tām, kas šobrīd domā par sava mājokļa iegādi.»

Šiem cilvēkiem būtu piedāvājamas kredīta pamatsummas brīvdienas līdz divu gadu periodam, pārceļot šo maksājumu uz kredīta atmaksas perioda beigām. Savukārt ne mazāk kā pusi no aizdevumu procentu maksājumiem klients turpina maksāt, otrās procentu daļas nomaksai valsts sniedz savas garantijas. Savukārt iedzīvotājiem, kas ir iegādājušies sev pirmo mājokli kredītā, bet finansiālas grūtības neizjūt vai arī šobrīd plāno iegādāties pirmo mājokli, nepieciešamas nodokļu atlaides.

Tāpat sniegtie priekšlikumi vērš valdības uzmanību uz nepieciešamību veicināt ātrāku ES Struktūrfondu pieteikumu izvērtēšanas un finansējuma piešķiršanas procesu, uz izmaiņām nodokļu politikā. Izmaiņas nepieciešams veikt arī normatīvajos aktos, kas skar uzņēmumu maksātnespējas atzīšanu un parādu piedziņu.

info: db.lv