Līzings

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 10%, ar kuru no šā gada 1.janvāra tiek aplikti procentu ienākumi, attiecas ne tikai uz depozītiem, bet arī citiem kontiem, kuriem banka piemēro peļņas procentus, šodien raksta Diena. Lielāka daļa banku jau tagad no noguldītāja gūtā ienākuma šos 10% atskaita automātiski.

Ar 1.janvāri ienākumi no kapitāla pieauguma (darījumi ar akcijām, ieguldījumu fondiem, nekustamā īpašuma vai kapitāldaļu pārdošanas) tiek aplikti ar 15% IIN. Šie ienākumi iedzīvotājiem jādeklarē pašiem. Savukārt 10% jāmaksā no peļņas par visu veidu depozītiem un citu kontu atlikumiem, kā arī uzkrājumiem dzīvības apdrošināšanā un pensiju fondos. Šajos gadījumos nodokli iekasēs ienākuma izmaksātājs.

No Swedbank piedāvātajiem produktiem nodoklis attiecas uz depozītiem un krājkontiem. «Noslēdzot noguldījuma līgumu, klients tiek informēts, ka peļņas procenti, piemēram, par krājkontu, tiek pieskaitīti reizi ceturksnī. Tātad tajā brīdī, kad klientam procenti tiek pieskaitīti pie krājkonta atlikuma, tiek ieturēts kapitāla pieauguma nodoklis,» skaidro Swedbank Investīciju produktu daļas vadītāja Kristīne Mūrmane. Viņa uzsver, ka arī krājkonts un norēķinu konts, ja par to tiek maksāti procenti, pēc būtības ir depozīts pēc pieprasījuma, tādēļ nodokļa piemērošana šiem produktiem ir loģiska.

No SEB bankas piedāvātajiem noguldījumiem nodoklis būs jāmaksā no visa veida depozītiem, kā arī no tiem norēķinu kontu atlikumiem, par kuriem līgums paredz procentu ienākumu. Tas pats ir arī Nordea. Parex bankā papildu depozītiem nodoklis tiks piemērots tā sauktajiem Maxi kontiem (konts, kurā tiek ieskaitīta alga un aprēķināti papildu procenti par atlikumu).

K.Mūrmane piebilst, ka nodoklis par peļņas procentiem ir normāla pasaules prakse, un aicina atcerēties - arī stājoties spēkā jaunam nodoklim, bankā noguldītā nauda turpina pelnīt.

info: Diena.lv

Kā ziņo Db.lv, šogad līdz jūnija sākumam centrālā banka uzpirka latus, bankām pārdodot kopumā 907.9 miljonus eiro, bet laikā no šā gada 8. jūnija līdz 10. jūlijam tirgū «atgriezās» 200.5 miljoni latu. Atbrīvošanos no latiem gada pirmajā pusē veicināja spekulācijas ap lata devalvāciju. Par to liecina Latvijas Bankas informācija.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa,kas ir
0.702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, resp., 0.7098 un 0.6958 EUR/LVL.

Tirgus kursam sasniedzot koridora robežas, notiek Latvijas Bankas automātiskās intervences - Latvijas Banka pēc komercbanku pieprasījuma pērk vai pārdod eiro par latiem par robežas kursu.

info: Db.lv

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā pērn salīdzinoši ar 2007. gadu trīs reizes pieaudzis sūdzību skaits par līgumiem - no 193 uz 576. Pērn PTAC uzdevis patērētājiem atmaksāt priekšapmaksu 281.1 tūkst. Ls apmērā, kas saistīta ar nekustamo īpašumu pirkuma līgumu, kad pakalpojuma sniedzējs nav izpildījis savas saistības, proti, nav laikā uzcēlis nekustamo īpašumu.

ĪVairāk sūdzas par netaisnīgiem kreditēšanas līgumiem paši audzis sūdzību skaits par kreditēšanas, nekustamā īpašuma pirkuma un apsaimniekošanas līgumiem, kuros visvairāk sūdzas par netaisnīgiem līguma noteikumiem, kas daudzos gadījumos saistāms gan ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Tāpat augstākminētie līgumi un tajos atrodamie patērētāju tiesību pārkāpumi būtiski ietekmē patērētāja finansiālo stāvokli, uzsver Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

info: DB