Līzings

Bankas un krājaizdevumu sabiedrības nespēj sniegt saviem klientiem labas investīciju konsultācijas, atsaucoties uz patērētāju grupas Which? secinājumu, vēsta telegraph.co.uk.

Tikai četras no 37 banku un krājaizdevu sabiedrību filiālēm, kuras pētnieki Lielbritānijā apmeklēja slepena eksperimenta ietvaros, sniedza labu investīciju padomu. Pārējās 33 neesot izturējušas pārbaudi, jo piedāvājušas nepiemērotus produktus, pienācīgi neizskaidrojot riskus, vai arī citādi nav atbildušas prasībām.

Which? vadītājs Pēteris Vikarijs-Smits (Peter Vicary-Smith) stāstījis: «Ir bēdīgi redzēt vēl vairāk pierādījumu, ka veids kā daudzas bankas izturās pret saviem klientiem nav uzlabojies kopš mūsu nodokļu nauda tika iztērēta to glābšanai.»

Gan pētījums, gan citādā veidā saņemtā informācija liecinot, ka patērētāji tiek pārliecināti ieguldīt savu naudu augsta riska produktos, kurus viņi vienkārši nesaprot. Which? vadītājs akcentējis, ka bankām un krājaizdevu sabiedrībām būtu jāpārliecinās, ka to pārdošanas prakse neizmanto patērētājus.

Info: Db.lv

Kā informē prtāls DB.lv, tikai trīs bankas ir pilnībā ieviesušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izstrādāto principu par saprātīga un īstenojama aizdevuma pārstrukturēšanu.

Šo principu, kas paredz, ka ar aizdevuma apkalpošanu saistītie maksājumi nepārsniedz 40 % no aizņēmēja mājsaimniecības ienākumiem, daļēji ieviesušas (proti, šo banku darbībā nav konstatētas būtiskās neatbilstības vadlīniju principiem) 16 bankas, trīs bankas nav ieviesušas vispār, bet plāno ieviest vadlīniju principus nākotnē.

Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija. FKTK padome 2009. gada 14. augustā apstiprināja Aizdevuma, kas nodrošināts ar nekustamā īpašuma hipotēku, līguma ārpustiesas izpildes nodrošināšanas vadlīnijas un FKTK seko šo vadlīniju ieviešanai bankās. Vadlīnijas ietver vispārējos principus un attiecas uz aizdevuma līgumiem, kas noslēgti ar patērētājiem gadījumos, kad fiziskā persona ir nonākusi finansiālās grūtībās, kas varētu sarežģīt vai padarīt neiespējamu aizdevuma līguma izpildi. FKTK norāda, ka vadlīniju ievērošana tiks izvērtēta, ņemot vērā no aizņēmējiem saņemtās sūdzības, kā arī komisijai veicot pārbaudes bankās.

FKTK apkopotā informācija liecina, ka astoņas bankas pilnībā ieviesušas, 11 ieviesušas daļēji, un trīs nav ieviesušas principu, kas paredz, ka visi iespējamie aizdevuma pārstrukturēšanas risinājumi tiek izskatīti un apspriesti pirms aizdevuma nodrošinājuma realizācijas. 13 bankas pilnībā ieviesušas, viena daļēji, bet astoņas nav ieviesušas principu, kas paredz pārdomu periodu jauna priekšlikuma izskatīšanai.   Kopumā no 12 vadlīniju principiem astoņi ir pilnībā ieviesti gandrīz visās bankās, tostarp 19 bankas ieviesušas, piemēram, principu, kas paredz, ka aizdevējs nodrošina aizņēmēju ar detalizētu aizdevuma līgumā minēto maksājumu pārskatu.

«Kopumā 18 bankas un 3 banku filiāles iesniedza FKTK detalizētu informāciju par kredītiestāžu esošajiem vai plānotajiem pasākumiem vadlīniju ieviešanai. Savukārt 7 bankas un filiāles paziņoja, ka pašlaik neizsniedz hipotekārus kredītus, līdz ar to neplāno iestrādāt vadlīnijas savos iekšējos dokumentos,» informēja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

Info:DB.lv

Turpmāk maksimālais valsts aizdevumu atmaksas termiņš būs 30 gadi, bet valsts aizdevumiem, kas izsniegti realizējamo projektu dokumentācijas izstrādei, atmaksas termiņš ir paredzēts līdz pieciem gadiem, otrdien, lemjot par valsts aizdevumu izsniegšanas un uzraudzības kārtību, noteica valdība.

Līdz šim šādi termiņi nebija noteikti. Arī atliktā maksājuma termiņš tagad ir ierobežots un nevarēs pārsniegt trīs gadus. Līdz ar grozījumiem arī noteikts, ka valsts budžeta aizdevumus varēs saņemt pašvaldības, kapitālsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50%, kā arī pašvaldību veidotas kapitālsabiedrības, kur pašvaldību daļa kopsummā pārsniedz 65%. Tāpat aizdevumus varēs saņemt zinātniskie institūti un augstskolas, kam noteikts atvasinātās publiskās personas statuss un ostu pārvaldes Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai.

Tāpat ir noteikti arī stingrāki valsts aizdevumu iegūšanas un atmaksas principi. Piemēram, kapitālsabiedrībai, kuras pamatkapitālā ieguldītas pašvaldības kapitāldaļas, valsts aizdevuma atmaksu bus jānodrošina ar attiecīgās pašvaldības galvojumu.

Savukārt valsts aizdevumiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar hipotēku vai komercķīlu, pēc Valsts kases pieprasījuma komercķīlas devējam būs jāiesniedz sertificēta vērtētāja komercķīlas novērtējumu, toties komercķīlas devējam būs jānodrošina, ka komercķīlas priekšmets ir nepārtraukti apdrošināts par labu Finanšu ministrijai.
Visbeidzot, precizēta valsts aizdevuma procentu noteikšanas metodika, riska procentu likmes piemērošanas kārtība, kā arī noteikts, ka valsts aizdevuma saņēmējam būs jāatver konts Valsts kasē.
Info: Delfi.lv