Līzings

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā pērn salīdzinoši ar 2007. gadu trīs reizes pieaudzis sūdzību skaits par līgumiem - no 193 uz 576. Pērn PTAC uzdevis patērētājiem atmaksāt priekšapmaksu 281.1 tūkst. Ls apmērā, kas saistīta ar nekustamo īpašumu pirkuma līgumu, kad pakalpojuma sniedzējs nav izpildījis savas saistības, proti, nav laikā uzcēlis nekustamo īpašumu.

ĪVairāk sūdzas par netaisnīgiem kreditēšanas līgumiem paši audzis sūdzību skaits par kreditēšanas, nekustamā īpašuma pirkuma un apsaimniekošanas līgumiem, kuros visvairāk sūdzas par netaisnīgiem līguma noteikumiem, kas daudzos gadījumos saistāms gan ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Tāpat augstākminētie līgumi un tajos atrodamie patērētāju tiesību pārkāpumi būtiski ietekmē patērētāja finansiālo stāvokli, uzsver Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

info: DB

Sabiedrībā sāk dominēt uzskats, ka kredīta ņemšanai šobrīd nav piemērotākais brīdis, ko apliecina arī 39% aptaujas dalībnieku, norādot, ka šobrīd gaida situācijas stabilizēšanos ekonomikā un nekustamā īpašuma tirgū. Šobrīd kredītu būtu gatavi ņemt 6% aptaujāto, savukārt 18% to varētu atļauties, taču neredz nepieciešamību. Kā liecina aptaujas rezultāti, 25% respondentu nevēlas uzņemties papildus kredītsaistības, jo viņiem var būt problēmas ar savu jau esošo kredītsaistību pildīšanu, savukārt 12% respondentu nav vēl izlēmuši. Kas interesanti, cilvēki vecumā no 20 – 29 gadiem daudz lielākā mērā ir gatavi gaidīt uz tirgus stabilizēšanos un cenu krišanos, nekā gados vecāki (30 - 39), attiecīgi 43% un 33%.

39% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kredīta ņemšanai šobrīd nav piemērotākais brīdis, taču tajā pašā laikā 43% norāda, ka finansiālu grūtību gadījumā vērstos bankā. Šādu informāciju ieguvusi SEB banka, kura kopā ar E-Spy veica iedzīvotāju aptauju par iedzīvotāju gatavību uzņemties jaunas kredītsaistības, kā arī par veidiem, kā risinātu finansiālās grūtības.

Savukārt atbildot uz jautājumu, kā risinātu savas finansiālās problēmas, ja tādas rastos, 43% respondentu norādījuši, ka vērstos bankā, savukārt 34% lūgtu palīdzību radiem, draugiem, paziņām. Savukārt 13% nogaidītu, kamēr situācija atrisināsies pati no sevis, bet 10% izvēlētos citas iespējas. Pozitīvi vērtējams, ka vairāk kā puse (51%) aptaujas dalībnieki vecumā no 30 – 39 gadiem  un 54% aptaujāto vecumā no 40 gadiem finansiālās grūtības risinātu bankā, kas liecina, ka iedzīvotāji ir ieklausījušies banku padomā neslēpties, bet risināt radušās problēmas.

SEB bankas un E-spy pētījums tika veikts šā gada decembrī un tajā piedalījās vairāk kā 1400 Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

Informācija no DB.lv

Piemēram, Swedbank eiro/kronas kurss no oficiālā Igaunijas centrālās bankas noteiktā kursa atšķiras par 5.2 eiro centiem. Citiem vārdiem, aizņēmējam ir jāmaksā vēl papildus 0.3% no ikmēneša maksājuma summas par to, ka kronas uz eiro tiek mainītas pēc bankas komerciālā kursa.
Igaunijas Patērētāju aizsardzības birojs norāda, ka bankas savā ziņā māna savus klientus, aizdevuma līgumā nenorādot īsto valūtu kursu, un liela daļa bankas klientu nemaz nezina, ka ir spiesti pārmaksāt.

“Mēs uzskatām, ka bankām ir jāpārtrauc šāda nelikumīga prakse,” atsaucoties uz publikāciju laikrakstā Eesti Ekspress, norādījis Igaunijas Ekonomikas ministrijas pārstāvis. Laikraksts savā rakstā norāda, ka bankas, kas izsniedz hipotēku kredītus eiro, taču ikmēneša maksājumus saņem Igaunijas kronās, neizmanto oficiālo centrālās bankas noteikto valūtas maiņas kursu, bet gan pašu banku komerciālo kursu, kas ļauj bankām gūt papildus peļņu.

Informācija no DB .