Līzings

Kā ziņo DB.lv, bankas gūst pirmās uzvaras cīņā ar sliktiem kredītiem 2009. gada decembrī pirmo reizi kopš 2008. gada rudens palielinājies kredītu apjoms bez maksājumu kavējuma un gada beigās sasniedza 11.5 miljardus latu jeb 74.5% no banku sektora kredītportfeļa.

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FTKK) operatīvajiem datiem, salīdzinot ar novembri, kredītu kvalitāte uzlabojusies par 1.9 procentu punktiem. Kredītu ar maksājumu kavējumu kopējais apmērs decembrī samazinājies par 7.5% un gada beigās sasniedza 3.9 miljardus latu jeb 25.5% no banku kopējā kredītportfeļa, t.sk. kredītu ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām apmērs decembrī palielinājās par 3.2%, un to īpatsvars banku kredītportfelī gada beigās sasniedza 16.4% (novembra beigās - 15.8%). Kredītos ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām lielākais īpatsvars bija vietējām mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļa iegādei (29.4%) un rezidentu uzņēmumiem operācijām ar nekustamo īpašumu izsniegtajiem kredītiem (29.1%). FKTK secinājusi, ka 2009. gadā, banku uzmanībai fokusējoties uz darbu ar grūtībās nonākušajiem klientiem, palielinājās pārstrukturēto kredītu apjoms, decembra beigās sasniedzot 2.5 miljardus latu jeb 16.3 % no kopējā kredītportfeļa, tajā skaitā juridiskām personām - 1.7 miljardus latu, bet  fiziskām - 785 miljonus latu. Vēl septembra beigās tie bija 15.8%.

Turpinot samazināties klientu maksātspējai, palielinās atgūšanas procesā esošo kredītu apjoms un decembra beigās sasniedza 1.5 miljardus latu (t.sk. juridiskām personām - 759 milj. latu, fiziskām - 703 milj. latu) jeb 9.5% no kopējā banku kredītportfeļa (septembra beigās - 8%). Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī, arī decembra beigās lielākā daļa no pārstrukturēto un atgūšanas procesā esošo kredītu apjoma bija nodrošināti ar nekustamo īpašumu, t.i. attiecīgi 81.4% un 88.5%.

Banku sektora kopējais kredītportfelis decembrī saruka par 0.7%, tādējādi gada beigās sasniedzot 15.4 miljardus latu. Tajā skaitā rezidentu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums samazinājies nedaudz straujāk nekā rezidentu mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums - attiecīgi par 1.5% un 0.6%. Tomēr 11 Latvijas banku un divu ārvalstu banku filiāļu kredītportfeļi decembrī palielinājušies kopumā par 37 miljoniem latu (ar kopējo tirgus daļu banku sektora kredītportfelī 12.4%).

Info: www.db.lv

Kā liecina «Swedbank» dati, pārliecinoši lielākā daļa jeb 84% restrukturizēto kredītu klientu ir apmierināti ar kopīgi atrasto risinājumu. Izplatītākais risinājums, kas izmantots, lai atrisinātu kredītapmaksas grūtības 90% gadījumu, bijusi kredīta apmaksas termiņa pagarināšana, visbiežāk gan piemērojot kopā ar citu risinājumu, informē bankas sabiedrisko attiecību vadītājs Ivars Svilāns.

51% kredītņēmēju kredītapmaksas problēmas risināt palīdzējusi «Swedbank Grupā» izsniegto īstermiņa saistību pievienošana ilgtermiņa saistībām.17,7% gadījumu atrisināt kredītapmaksas grūtības «Swedbank» klientiem palīdzējusi maksājuma atlikšana uz laiku. Vēl kā risinājums izmantotas kredīta brīvdienas jeb pamatsummas atlikšana (izmantots 8,2% restrukturizētajiem hipotekārajiem kredītiem), aizdevuma likmes veida maiņa (izmantots 5,2% restrukturizētajiem hipotekārajiem kredītiem), kā arī aizdevuma valūtas maiņa (izmantots 5,2% restrukturizētajiem hipotekārajiem kredītiem).Tomēr, lai arī banka piedāvā virkni risinājumu, kā atvieglot aizdevuma apmaksu, joprojām liela daļa klientu atliek problēmas risinājumu līdz pēdējam brīdim, kad banka vairs nespēj palīdzēt.

Būtiski atcerēties, ka daudzi kredītņēmēji joprojām nav informēti par kredīta nemaksāšanas sekām un nezina, ka sekas var būt vienlīdz nopietnas hipotekārā, autolīzinga, īstermiņa, studiju kredīta un nomaksas rēķinu kavēšanas gadījumā, norāda bankas pārstāvis.

Info: apollo.lv

Bankas Latvijā nepārdod sliktos kredītus- tā intervijā Db atklāj aktīvu pārvaldes kompānijas Maximus Capital valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Zolotarevs, skaidrojot, ka Latvijā visas vadošās bankas «sēž uz saviem slikto kredītu portfeļiem, pārvērtē tos un viss. Savukārt līdzīgā situācijā Islandē uzreiz parādījās vairākas bankas, kas izteica gatavību pārdot bezcerīgos kredītus ar lielām atlaidēm».

Kāpēc bankas, piemēram, Latvijā nepārdod sliktos kredītus?
Katram savs stāsts. Kapitālam ir nelielas izmaksas, piemēram, depozītiem, arī kredīti no Skandināvijas mātes bankām. Viņiem sanāk lētāk turēt sliktos kredītus nekā pārdot, jo, kad pārdod sliktos kredītus, kuriem izveidoti uzkrājumi, jānoraksta zaudējumi. Investoram izdevīgi pirkt slikto kredītu par cenu 10 - 15 centi par dolāru, proti, ar 80 % - 90 % atlaidi, citādi nav jēgas.

Info: Db.lv