Līzings

Kā galvenā priekšrocība tiek minēta nodokļu politika, piemēram, Latvijā dividendes netiek apliktas ar nodokļiem. Tāpat uzņēmēji aprēķinājuši, ka Latvijā atalgojuma jautājumā izmaksas ir mazākas, piemēram, ja darbiniekam alga pirms nodokļu nomaksas ir 1000 eiro, tad Latvijā pēc nodokļu nomaksas ietaupījums būtu 70 eiro.

Tāpat minēts pētījums Pasaules bankas pētījums Doing businees, kur Lietuva ierindota 57 vietā, savukārt Latvija 34.

“Kad vara piespieda mūs pie zemes ar saviem lēmumiem, sākām interesēties par iespējām daļu biznesa pārcelt uz Latviju vai Igauniju, jo tur nodokļi ir labvēlīgāki. Šobrīd apsveram visus “par” un “pret”,” norāda tulkojumu biroja Okas Language Solutions direktors Arvīds Oks.

Db.lv jau vēstīja, ka, lai izvairītos nepieciešamības lūgt atbalstu no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Lietuva paredzējusi veikt pasākumus, lai samazinātu budžeta deficītu. Lietuvas finanšu ministrs Aļģirds Šemeta norādījis, ka recesija Lietuvas ekonomikā sāksies jau šī gada pirmajā ceturksnī, tāpēc valdības gatavotie nepopulārie pretkrīzes pasākumi ir nepieciešami.

Zviedrijas Centrālās bankas bijušais vadītājs pauž pārliecību, ka atbildība par kredītu ņemšanas neprātu un tā rezultātā izveidojušos ekonomisko disproporciju jāuzņemas Baltijas valstu valdībām, nevis zviedru bankām. «Bankas nevar uzņemties valdības lomu un stabilizēt ekonomiku,» laikrakstā Dagens Industri norāda analītiķis.

Pēc viņa teiktā, ekonomikas pārkaršanas pazīmes bijušas redzamas jau sen, taču tās noklusētas vai pat nosodīti kritiķi, kas uz to norādīja. Tāpat neesot izmantota iespēja pāriet uz elastīgāku valūtas režīmu. To varēja izdarīt, pievienojoties Eiropas valūtas kursu regulēšanas mehānismam (ERM) , kas ir viens no nosacījumiem, pārejot uz eiro. Analītiķis uzskata, ka valūtas koridoram vajadzēja būt +/- 15 %.

Tā vietā Baltijas valstis palikušas pie vecās sistēmas, kas nepieļauj nekādas valūtas kursa svārstības vai pieļauj tās ierobežotā apmērā.
Atliek vien budžeta politika, atzīst B. Deniss. Pēc viņa sacītā, tas nozīmē, ka visa atbildība jāuzņemas valdībai un parlamentam. Baltijas valstu valdības, pēc analītiķa domām, nav izdarījušas neko nozīmīgu, jo politiskās stabilizācijas nav bijis. Piemēram, Latvijas budžeta politika aizvadītajā gadā bijusi ekspansīva, pieprasījums iekšējā tirgū līdz pēdējam brīdim bijis ļoti augsts.

Tas, kas notiek Baltijas valstīs, ir piemērs no mācību grāmatas, norāda analītiķis. Kamēr ļauj augt patēriņam, aug arī nepieciešamība pēc kreditēšanās, kas savukārt rada cerības, ka īpašuma vērtība augs nepārtraukti. Bankas bijušas gatavas izsniegt kredītus. Faktā, ka no tā iznāca kredītu ballīte, nav banku vainas, uzskata Zviedrijas Centrālās bankas bijušais vadītājs. Viņaprāt, no malas nav iespējams ietekmēt kredītu bumu, to pierādot Zviedrijas pieredze. Taču esot iespējams regulēt pieprasījuma līmeni, un Baltijas valstis to nav izdarījušas.

Tiesa, noslēgumā gan viņš piebildis, ka bankas tomēr arī bijušas pārāk dāsnas, un rezultātā tās šogad cietīšot lielus zaudējumus no bezcerīgajiem kredītiem. Taču atbildība tik un tā jā esot jāuzņemas valdībai, tā B. Deniss.

info: DB.lv, dv.ee