Tagad ir sarežģītāk saņemt bankas aizdevumu
Monday, October 20th, 2008Salīdzinot ar iepriekšējā gada šiem pašiem mēnešiem, ir novērojams, ka ieņēmumi ir samazinājušies vidēji par 30%. Savulaik radušais priekšstats, ka ārzemnieki naudu neskaita, ir zudis, jo arī viņiem apstākļi spiež skaitīt līdzi savus izdevumus. Salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, pie mums rīkoto uzņēmumu banketu skaits būtiski nav mainījies, bet individuālo apmeklētāju skaits ir mazliet sarucis, lai arī vidējā viena pasūtījuma summa ir saglabājusies pagājušā gada līmenī.
Esot restorāna jaunajam īpašniekam, gribētos attīstīties, piemēram, iegādāties bārmeņiem jaunus tērpus, reklamēties, jo pašreiz notiek liela cīņa par klientiem, taču tam visam ir nepieciešama nauda. Patlaban notiek cīņa ar bankām, jo, lai izturētu ziemas periodu, ir nepieciešams aizņēmums, taču to saņemt ir praktiski neiespējami. Iesākumā bankas sola, ka ar kredīta piešķiršanu nebūs nekādu problēmu, taču pēc kāda laika tiek saņemts atteikums aizdevumu piešķirt. Rodas jautājums, kādēļ bankas uzņēmēju tā maldina? «Nē» būtu jāpasaka uzreiz nevis jāvelk garumā. Pamatojumus no bankas par kredīta atteikšanas iemesliem saņemt ir neiespējami.
Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi izjūt to, ka piegādātāji ir pieņēmuši darbā ļoti acīgus kreditoru menedžerus. Tiklīdz viena diena ir nokavēta, uzreiz tiek zvanīts, lai atgādinātu par laicīgi nenomaksāto rēķinu. Nav vairs tā kā agrāk, kad maksājumu varēja nedēļu pavilkt garumā un tikai tad tika nosūtīti atgādinājumi. Tagad jau pēc pirmās kavējuma dienas prece vairs netiek piegādāta. Vienīgais pluss ir tāds, ka, ja preci nedod viens piegādātājs un tā nav ļoti ekskluzīva, to var dabūt no cita piegādātāja, jo arī starp viņiem patlaban notiek liela cīņa par klientu.
Šis brīdis ir izdevīgs man kā darba devējam, jo darbinieks vairs nav tas, kurš var atļauties diktēt savus noteikumus. Ja kādreiz darbinieks varēja atļauties spēlēties ar vadītāju, sakot, ka viņš ies strādāt citur, jo tur maksā vairāk, tad patlaban situācija ir mainījusies, jo nav problēmu atrast darbinieku, kurš piekritīs strādāt ar maniem nosacījumiem.
Mans mērķis ir dabūt no bankas aizdevumu, lai gadījumā, ja pienāktu brīdis, kad uzņēmumam vairs nav brīvo naudas līdzekļu, būtu vismaz no kā samaksāt telpu nomas maksu. Mērķis nav paņemt no bankas aizdevumu un to uzreiz iztērēt. Lai izdzīvotu, ir nepieciešams handikaps.
Uzņēmumi savus banketus organizē pārsvarā vienās un tajās pašās vietās, jo tur jau ir būts un cilvēki zina, ko var sagaidīt. Cilvēki iet uz vienu un to pašu restorānu līdz brīdim, kamēr viņu pārvilina uz citu, pierādot, ka arī citur var būt labi. Runājoties ar klientiem var uzzināt, ka viņi nāk uz konkrētu vietu, un tādu garāmgājēju, kuri ienāk tikai intereses pēc, ir ļoti maz. Kurš izdzīvos? Nav ne jausmas… Noteikti tie, kuriem ir biezāka āda un vairāk brīvu līdzekļu, kurus novirzīt krīzes perioda pārvarēšanai.
Klausoties apkārtējo runas, var secināt, ka cilvēkiem ienākumi ir samazinājušies. Visvairāk to izjūt tie, kuri strādā par menedžeriem un kuru algas ir atkarīgas no izpildītajiem plāniem. Ja vasarā šiem darbiniekiem algas vēl bija gana lielas, tad patlaban no viņiem nākas dzirdēt, ka tās ir par mazu, līdz ar to vairs nav brīvo naudas līdzekļu, lai atnāktu uz restorānu. Cilvēki cenšas ekonomēt.
Kristīne Rogule, SIA Juffins valdes priekšsēdētāja, DB