Līzings

Kā informē financenet.lv, zaudējumus no darbības Baltijas valstīs, savukārt citos tirgos gaidāmi spēcīgi ienākumi, prognozē reitingu aģentūra “Moody’s Investors Service”.

“Kredītu tirgus pasliktināšanās palielina spiedienu uz lielajām Ziemeļvalstu bankām, kuru finanšu darbība visādi citādi ir uzlabojusies,” teikts “Moody’s” vadošās Ziemeļvalstu banku analītiķes Džeinas Tomsenas izdotajā paziņojumā.
“Swedbank” un SEB Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir lielākās bankas, taču pēc nekustamo īpašumu tirgus lejupslīdes bankas šajā reģionā cieš ievērojamus zaudējumus.
“Lielākā daļa lielo Ziemeļvalstu banku kopš gada sākuma ir palielinājušas savu kapitālu. Bankām ir iespējas palielināt kapitālu vēl vairāk, un tādēļ kapitāla līmenis, visdrīzāk, paliks adekvāts pašreizējiem reitingu līmeņiem,” teikts ziņojumā.
“Tās bankas, kurām ir ievērojami kredīti ārpus [Ziemeļvalstu] reģiona, turpinās ciest zaudējumus šajos reģionos,” brīdina analītiķe.
Ziemeļvalstu bankām ir svarīgi saglabāt stabilus pamatdarbības ienākumus, lai mazinātu svārstīgo tirdzniecības ienākumu un pieaugošo kredītu zaudējumu iespaidu.
“Kaut arī vairākas Ziemeļvalstis ir piedzīvojušas uzlabojumu savos galvenajos makroekonomiskajos rādītājos, vēl nav garantēts, ka šī notikumu attīstība būs ilgtspējīga,” brīdina “Moody’s” analītiķe
Info: financenet.lv

No 2009.gada 1.decembra “Rietumu banka” paaugstina minimālo likmju līmeni no jauna izsniedzamajiem kredītiem Latvijā līdz 9% gadā (iepriekšējā minimālā likme bija 6% gadā), informēja “Rietumu bankas” Sabiedrisko attiecību, reklāmas un mārketinga pārvaldes vadītāja vietniece Eleonora Gailiša.

Minimālā likmju līmeņa paaugstināšana attiecas uz visiem kredītu veidiem neatkarīgi no kredīta valūtas - kā juridiskām, tā arī fiziskām personām. Lēmums par minimālās kredītu likmes paaugstināšanu ir saistīts ar Latvijas ekonomiskajā un darījumu vidē valdošo nenoteiktību, kā arī ar seku neprognozējamību izmaiņām nodokļu likumdošanā, kas ievērojami palielina kreditēšanas risku Latvijā.

Minimālās kredītu likmes paaugstināšana atspoguļo arī paredzamo finanšu resursu sadārdzināšanos, jo bankai, iespējams, saviem klientiem nāksies daļēji kompensēt viņu zaudējumus no jaunu nodokļu ieviešanas attiecībā uz depozītu procentu ieņēmumiem.
Info: Financenet.lv

“Parex banka” patlaban ar depozīta peļņas izmaksu sākumā piedāvā trīs depozītu veidus - “Express”, “Flex” un “Klasika”, kur gada ienesīguma likme noteikta attiecīgi 11,5%, 12% un 13%.
Šīs likmes pēc būtības faktiski atbilst aptuvenam vidējam 12 mēnešu banku latu depozītu tirgus vidējam rādītājam ar procentu izmaksu termiņa beigās.

Iespēju saņemt depozīta peļņas procentus pirms termiņa piedāvā arī “GE Money Bank”.
Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons aģentūrai LETA apstiprināja, ka šādu produktu bankas saviem klientiem tiešām piedāvā, tomēr tas notiekot jau “labu laiku” un neesot uzskatāms par sensacionālu jaunumu.
Slēdzot līgumu ar banku, klientam ir tiesības procentu maksājumus saņemt uzreiz, skaidroja Tverijons, kurš precīzi gan nevarēja nosaukt, cik banku šādu pakalpojumu piedāvā.

Tverijons arī norādīja, ka bankām reāli nebūs iespējams laikus ieviest licencēto programmatūru izmaiņas, ja valdība lems par iedzīvotāja ienākuma nodokļa papildus piemērošanu ienākumiem no dividendēm. Nepieciešamās programmatūru izmaiņas bankas varētu veikt apmēram četru mēnešu laikā pēc attiecīga valdības lēmuma.

“SEB bankas” Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Strazda norādīja, ka banka patlaban neapsver iespēju mainīt depozītu procentu izmaksas noteikumus un noguldītājiem ir iespēja izmantot divu veidu procentu izmaksu - vai nu termiņa beigās, vai arī noguldījuma termiņa laikā - reizi mēnesī un reizi ceturksnī.

Info: financenet.lv