Līzings

Turpmāk maksimālais valsts aizdevumu atmaksas termiņš būs 30 gadi, bet valsts aizdevumiem, kas izsniegti realizējamo projektu dokumentācijas izstrādei, atmaksas termiņš ir paredzēts līdz pieciem gadiem, otrdien, lemjot par valsts aizdevumu izsniegšanas un uzraudzības kārtību, noteica valdība.

Līdz šim šādi termiņi nebija noteikti. Arī atliktā maksājuma termiņš tagad ir ierobežots un nevarēs pārsniegt trīs gadus. Līdz ar grozījumiem arī noteikts, ka valsts budžeta aizdevumus varēs saņemt pašvaldības, kapitālsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50%, kā arī pašvaldību veidotas kapitālsabiedrības, kur pašvaldību daļa kopsummā pārsniedz 65%. Tāpat aizdevumus varēs saņemt zinātniskie institūti un augstskolas, kam noteikts atvasinātās publiskās personas statuss un ostu pārvaldes Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai.

Tāpat ir noteikti arī stingrāki valsts aizdevumu iegūšanas un atmaksas principi. Piemēram, kapitālsabiedrībai, kuras pamatkapitālā ieguldītas pašvaldības kapitāldaļas, valsts aizdevuma atmaksu bus jānodrošina ar attiecīgās pašvaldības galvojumu.

Savukārt valsts aizdevumiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar hipotēku vai komercķīlu, pēc Valsts kases pieprasījuma komercķīlas devējam būs jāiesniedz sertificēta vērtētāja komercķīlas novērtējumu, toties komercķīlas devējam būs jānodrošina, ka komercķīlas priekšmets ir nepārtraukti apdrošināts par labu Finanšu ministrijai.
Visbeidzot, precizēta valsts aizdevuma procentu noteikšanas metodika, riska procentu likmes piemērošanas kārtība, kā arī noteikts, ka valsts aizdevuma saņēmējam būs jāatver konts Valsts kasē.
Info: Delfi.lv

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 10%, ar kuru no šā gada 1.janvāra tiek aplikti procentu ienākumi, attiecas ne tikai uz depozītiem, bet arī citiem kontiem, kuriem banka piemēro peļņas procentus, šodien raksta Diena. Lielāka daļa banku jau tagad no noguldītāja gūtā ienākuma šos 10% atskaita automātiski.

Ar 1.janvāri ienākumi no kapitāla pieauguma (darījumi ar akcijām, ieguldījumu fondiem, nekustamā īpašuma vai kapitāldaļu pārdošanas) tiek aplikti ar 15% IIN. Šie ienākumi iedzīvotājiem jādeklarē pašiem. Savukārt 10% jāmaksā no peļņas par visu veidu depozītiem un citu kontu atlikumiem, kā arī uzkrājumiem dzīvības apdrošināšanā un pensiju fondos. Šajos gadījumos nodokli iekasēs ienākuma izmaksātājs.

No Swedbank piedāvātajiem produktiem nodoklis attiecas uz depozītiem un krājkontiem. «Noslēdzot noguldījuma līgumu, klients tiek informēts, ka peļņas procenti, piemēram, par krājkontu, tiek pieskaitīti reizi ceturksnī. Tātad tajā brīdī, kad klientam procenti tiek pieskaitīti pie krājkonta atlikuma, tiek ieturēts kapitāla pieauguma nodoklis,» skaidro Swedbank Investīciju produktu daļas vadītāja Kristīne Mūrmane. Viņa uzsver, ka arī krājkonts un norēķinu konts, ja par to tiek maksāti procenti, pēc būtības ir depozīts pēc pieprasījuma, tādēļ nodokļa piemērošana šiem produktiem ir loģiska.

No SEB bankas piedāvātajiem noguldījumiem nodoklis būs jāmaksā no visa veida depozītiem, kā arī no tiem norēķinu kontu atlikumiem, par kuriem līgums paredz procentu ienākumu. Tas pats ir arī Nordea. Parex bankā papildu depozītiem nodoklis tiks piemērots tā sauktajiem Maxi kontiem (konts, kurā tiek ieskaitīta alga un aprēķināti papildu procenti par atlikumu).

K.Mūrmane piebilst, ka nodoklis par peļņas procentiem ir normāla pasaules prakse, un aicina atcerēties - arī stājoties spēkā jaunam nodoklim, bankā noguldītā nauda turpina pelnīt.

info: Diena.lv

Kā ziņo Db.lv, valdība jaunajā memorandā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) vienojusies par aptuveni 31 miljona latu novirzīšanu kredītņēmējiem. Tā, atsaucoties uz neoficiāliem, bet drošiem informācijas avotiem, vēsta raidījums De facto.
Naudu plānots ņemt no tiem līdzekļiem 600 miljonu apjomā, kas šobrīd Latvijas Bankā glabājas finanšu sektora stabilizēšanai.

Latvijas kredītņēmēju apvienība gan uzskata, ka valsts piešķirtie miljoni caur Latvijā pārstāvētajām ārvalstu bankām aizplūdīs ārpus Latvijas robežām un tautsaimniecībai pozitīvu efektu nedos, tāpēc šāda programma nemaz neesot vajadzīga.

Komercbanku asociācijas rīcībā esošā informācija liecina, ka patlaban problēmas ar kredītu atmaksu ir gandrīz piektajai daļai kredītu ņēmēju jeb vairāk nekā 29 tūkst. cilvēku. Lielākā daļa kredītu atmaksu kavē 90 un 180 dienas.
Info:db.lv