Ekonomikas ministrijā top likumprojekts: ko var un ko nevar atļauties parādu piedzinēji. Likuma mērķis ir panākt, lai parādu piedzinēji nevarētu nopelnīt uz parādnieku rēķina un lai to metodes kļūtu cilvēcīgākas.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) saņem pretenzijas par parādu piedzinēju metodēm, taču to ir mazāk nekā iebildumu par izmaksām, ko parādu piedzinēji prasa atlīdzināt par savu pakalpojumu, raksta Diena. Avīzei kāda sieviete vārda Lidija stāstīja, ka parādu piedzinēji zvana katru nedēļu, draud ar tiesu un kriminālatbildību, sauc viņu par meli.
Citi stāsta, ka parādu piedzinēji mēdz zvanīt arī uz darbu vai radiniekiem, dara to brīvdienās vai vēlu vakarā, brauc uz mājām un iet pie kaimiņiem, ja parādnieka nav mājās. Patlaban Latvijas normatīvos nav noteikts, kā var piedzīt parādu ārpus tiesas. Likums noteiks par parāda piedziņu atlīdzināmo izdevumu griestus - tie būs līdz 12 latiem.
Kā ziņo financenet.lv, pašlaik vienotas kontu maiņas principiem ir pievienojušās 17 Latvijas komercbankas, biznesa portāls “Nozare.lv” uzzināja Latvijas Komercbanku asociācijā.
Noteikumi, kas jau darbojas lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu, nosaka - ja klients vēlas mainīt banku, atverot kontu citā bankā, tad bankām, savstarpēji sazinoties, ir jānokārto visu ar norēķinu kontu saistīto operāciju “pārcelšana” no vienas bankas uz otru.
Patlaban Eiropas Komisijas jaunajiem vienotajiem privātpersonu norēķinu kontu maiņas principiem ir pievienojusies “Aizkraukles banka”, “Allied Irish Bank plc.”, “DnB Nord banka”, “Komercbanka Baltikums”, “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, ” Latvijas Krājbanka”, “LTB Bank”, “Nordea banka”, “Norvik banka”, “Rietumu banka”, “PrivatBank”, “Reģionālā investīciju banka”, “SEB banka”, “SMP Bank”, “Swedbank”, “Trasta komercbanka” un “VEF banka”.
Pašlaik minētajiem principiem ir pievienojušās visas tās bankas, kuru darbību tas skar vistiešākajā veidā. Principiem nepievienosies dažas no asociācijā ietilpstošajām bankām, kuru darbība nav saistīta ar fizisko personu norēķinu kontu apkalpošanu, jo šo banku darbību vienoti fizisko personu kontu maiņas principi neskar.
Jaunie kontu maiņas principi nozīmē to, ka gadījumā, ja klients izteicis vēlmi mainīt banku, tai ir jānodrošina klientam viegla kontu un ar to saistīto operāciju pārcelšana no iepriekšējās bankas uz jauno banku. Šajā gadījumā abas puses - gan iepriekšējā banka, gan jaunā, sadarbojas, lai padarītu klientam bankas maiņu vienkāršu, ātru un lētu.
Kā ziņo DB.lv, bankas gūst pirmās uzvaras cīņā ar sliktiem kredītiem 2009. gada decembrī pirmo reizi kopš 2008. gada rudens palielinājies kredītu apjoms bez maksājumu kavējuma un gada beigās sasniedza 11.5 miljardus latu jeb 74.5% no banku sektora kredītportfeļa.
Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FTKK) operatīvajiem datiem, salīdzinot ar novembri, kredītu kvalitāte uzlabojusies par 1.9 procentu punktiem. Kredītu ar maksājumu kavējumu kopējais apmērs decembrī samazinājies par 7.5% un gada beigās sasniedza 3.9 miljardus latu jeb 25.5% no banku kopējā kredītportfeļa, t.sk. kredītu ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām apmērs decembrī palielinājās par 3.2%, un to īpatsvars banku kredītportfelī gada beigās sasniedza 16.4% (novembra beigās - 15.8%). Kredītos ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām lielākais īpatsvars bija vietējām mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļa iegādei (29.4%) un rezidentu uzņēmumiem operācijām ar nekustamo īpašumu izsniegtajiem kredītiem (29.1%). FKTK secinājusi, ka 2009. gadā, banku uzmanībai fokusējoties uz darbu ar grūtībās nonākušajiem klientiem, palielinājās pārstrukturēto kredītu apjoms, decembra beigās sasniedzot 2.5 miljardus latu jeb 16.3 % no kopējā kredītportfeļa, tajā skaitā juridiskām personām - 1.7 miljardus latu, bet fiziskām - 785 miljonus latu. Vēl septembra beigās tie bija 15.8%.
Turpinot samazināties klientu maksātspējai, palielinās atgūšanas procesā esošo kredītu apjoms un decembra beigās sasniedza 1.5 miljardus latu (t.sk. juridiskām personām - 759 milj. latu, fiziskām - 703 milj. latu) jeb 9.5% no kopējā banku kredītportfeļa (septembra beigās - 8%). Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī, arī decembra beigās lielākā daļa no pārstrukturēto un atgūšanas procesā esošo kredītu apjoma bija nodrošināti ar nekustamo īpašumu, t.i. attiecīgi 81.4% un 88.5%.
Banku sektora kopējais kredītportfelis decembrī saruka par 0.7%, tādējādi gada beigās sasniedzot 15.4 miljardus latu. Tajā skaitā rezidentu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums samazinājies nedaudz straujāk nekā rezidentu mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums - attiecīgi par 1.5% un 0.6%. Tomēr 11 Latvijas banku un divu ārvalstu banku filiāļu kredītportfeļi decembrī palielinājušies kopumā par 37 miljoniem latu (ar kopējo tirgus daļu banku sektora kredītportfelī 12.4%).
