Līzings

Vai situācija pasaules finanšu tirgū iespaidos Latvijas UniCredit Leasing?

Uz mums atsauksies tas, kas notiek iekšējā tirgū. Kopējie apjomi tirgū ir būtiski samazinājušies. Mums gan nav tik būtisks kritums kā tirgū, ja skatāmies deviņu mēnešu rezultātus. Pieaudzis kredītu kavētāju skaits.

Par cik procentiem?

Ir palielinājies, bet nav tāds, kas nebūtu kontrolējams. Ir daži komerctransporta uzņēmumi, kuriem ir problēmas, daži jau darbību ir apstādinājuši.

Kāpēc?

Pieaugušas izmaksas degvielai un apdrošināšanai. Starptautisko pārvadājumu industrijai ir smaga situācija. Degvielas izmaksas un apdrošināšana veido 70 % no kopējām izmaksām, transportēšanas apjomi ir kritušies.

Ja pārvadātājiem klājas slikti, kā rīkojaties jūs?

Mēs skatāmies pēc situācijas, vērtējam konkrēto uzņēmumu. Gada sākumā bija objektīvi apstākļi, jo degviela, kas veido 50 % izmaksu, pieauga par 40 %, bet frakts cena netiek līdzi. Protams, mēs pārstrukturizējam aizdevumu, pagarinām termiņus, atliekam pamatsummas maksājumus. Un lielākā daļa izvilka, bet viens uzņēmums neizvilka. Kopējā bilde nav tik slikta, esmu optimistisks. Uzņēmumiem jāmaina stratēģija, lai izdzīvotu. Es domāju, ka arī ar meža nozari saistītiem uzņēmumiem būs smagi, tostarp gan izstrādātājiem, gan zāģētājiem. Domāju, ka mežu nozarē vēl gaidāmi interesanti notikumi.

Vai ir zināms, kurš mežinieks var aiziet?

Jebkurš var aiziet. Tie turēsies tik ilgi, cik ilgi īpašnieki varēs iepludināt naudu, ja varēs. Bizness ir mīnusos Amerikas dēļ. Amerikai koks nav vajadzīgs, jo neko neceļ, un visa Eiropa piegāzta ar to koku, kas iepriekš tika sūtīts uz Ameriku. Latvijai nav tirgus. Pat par cenu vairs nav runa, jo nevienam neko nevajag. UniCredit Leasing industriālās tehnikas līzingā ir arī mežu nozares uzņēmumi. Izmaksu dēļ daudzi ir kļuvuši maksātnespējīgi, tostarp arī mazie uzņēmumi.

Ko ar tiem darāt? Līzingā iepriekš doto tehniku pārdodat?

Pārdodam.

Kur? Vai Maskavā?

Arī Maskavā neko vairs nevar pārdot. Tagad Krievijā ir tāda pati situācija kā Latvijā, ka neko nevar pārdot, tostarp arī vieglos auto. Mēģinām tehniku realizēt caur saviem Eiropas uzņēmumiem. Tagad, piemēram, var realizēt Rumānijā, Bulgārijā, bet šajās valstīs ir sava specifika. Rumānijā, piemēram, negrib pirkt lietotu tehniku, viņi pērk vai nu jaunu vai pilnīgus lūžņus.

Līzinga tirgus apjomi UniCredit Latvijā šogad būs mazāki?

Būs mazāki. Tādā ziņā, par laimi, neesam vieni grupā, kam samazinājušies biznesa apjomi. Smagākā situācijā ir Itālija, kur samazinājums ir 15 - 20 %, un tas UniCredit grupā ir lielākais tirgus. Arī Vācija ir pilnībā zemē. Esam labākā situācijā Latvijas līzinga tirgū, jo mums atšķirībā no citiem vieglo auto līzinga īpatsvars ir mazāk nekā 50 % kopējā portfelī.

Eiropā līzinga tirgus samazinās?

Protams, jo Eiropā ir ekonomiskā krīze. Eiropā samazinās biznesa apjomi, jo nav kas pērk. Arī resursu cenas ir drausmīgi kāpušas. Naudas cena pieaugusi būtiski, jo nav tirgū naudas, ir likviditātes problēmas, starpbanku tirgus funkcionē nosacīti.

UniCredit arī nav naudas?

Mums ir nauda, jo mūsu mammai ir nauda un tā saka, ka nav naudas problēmu. Tā joprojām var ziņot par 5.5 miljardu eiro peļņu šogad, bet šobrīd pasaulē nav daudz tādu, kas ko tādu varētu ziņot.

Latvijā vispār šobrīd tiek izsniegts līzinga finansējums?

Protams. Nav tik slikti. Vienkārši mainās tirgus konjunktūra, kas savukārt ir labi. Iepriekš industriālā tehnika, tostarp specializētā celtniecības tehnika (bobcat) iepriekšējos divos gados “gāja kā karsta maize”. Tagad šajā segmentā ir 70 % kritums, jo iepriekš šī tehnika pamatā strādāja priekš nekustamā īpašuma attīstītājiem. Tagad šis tirgus ir miris. Tomēr jo­projām ir tādi, kas maina tehniku, arī mežu tehniku, būvniecības mašīnas. Piemēram, ceļu nozarē vēl nav krīze. Vienīgā problēma, ka šajā nozarē ienākuši daudzi būvnieki un ne tikai lielie, arī daudzi mazie būvniecības uzņēmumi. Piemēram, viena būvniecības kompānija šogad pabeidza būvēt stadionu Daugavpilī, uz to iepriekš bija pieteikušies tikai 3 pretendenti. Tagad Smiltenē vai Valkā arī būvēs stadionu - tur pretendentu skaits jau ir 30. Tagad tirgū ir palielinājusies konkurence, bet iepriekš būvniekiem nebija konkurences, tāpēc arī cenas bija neadekvātas. Medicīnas nozare neapstājas, tiek ieviesti jauni risinājumi. Mums tas ir labi, jo šajā nozarē tehnoloģiju cikls ir īss, tehnoloģijas bieži jāatjauno. Arī poligrāfijas nozarē ir veiksmīgi uzņēmumi, kas attīstās, ievieš jaunas tehnoloģijas. Ir arī daudzi uzņēmumi, kas lēnām izmirst, bet tie strādāja ar reklāmas materiāliem, tiem bizness samazinājies. Iepriekš runāja, ka vajag efektīvāk strādāt, bet tagad, kad nav darbaspēka problēmu, daudzi uzņēmumi, tajā skaitā metālapstrādes uzņēmumi ieviesuši tehnoloģijas, lai samazinātu strādnieku skaitu. Es domāju, ka tagad varētu attīstīties biroju tirgus, ir arī zināms noliktavu telpu deficīts. Kaut kas jau notiks. Kopumā domāju, ka nozares transformēsies citā veidolā, bet neviens vairs nepelnīs 100 % gadā.

Vai UniCredit Leasing plāno paplašināt piedāvājumu ar auto līzingu privātpersonām?

Mums ir auto līzings, bet to grūti attīstīt, jo visas līzinga kompānijas pamatā fokusējušās uz auto līzingu. Ir mazas maržas, maza peļņa un var pelnīt tikai uz apjoma rēķina. Mēs savukārt nevaram sasniegt lielus apjomus, jo mums nav aizmugurē tīkla bankas. Mums portfelī auto līzings veido 25%, bet šis bizness ir nepateicīgs. Auto dīleri grib “maksu”, visi viņiem maksā. Tas man nepatīk. Viens maksā dīlerim, cits pārdevējam, tā tas ir. Industriālās tehnikas jomā ir savādāk, jo šīs kompānijas vērtē kompetenci. Es zinu, ka ir piedāvāts maksāt komisijas maksu, bet viņi neparakstās uz to. Viņiem 500 eiro neko nemainīs. Ja godīgi, domāju, ka attiecībā uz auto dīleriem arī brīnumi vēl būs. Autodīleriem krājumi ir finansēti vismaz divas reizes - ar kredītlīniju, kur ieķīlāti krājumi, un paralēli ir faktorings, kur galvenokārt ieķīlāti tie paši krājumi. Domāju, ka vairāki dīleri varētu bankrotēt. Jautājums - cik ilgi gaidīs bankas?

Tiekoties ar UniCredit grupas pārstāvjiem, ko runājāt un pie kādiem secinājumiem nonācāt?

Secinājām, ka labāk nepaliks. Minhenē vasarā bija visu UniCredit grupas korporatīvo divīziju tikšanās, kur pārstāvis no Vācijas bija izpētījis visas banku krīzes, sākot no 1929. gada. Viņš secinājis, ka 1929. gads (Lielā depresija - red.) ir nieks, salīdzinot ar to, kas notiek tagad. Uz šā gada jūniju pasaules bankas bija pazaudējušas 460 miljardus eiro, mums ir kopējais pieņēmums, ka tiks zaudēti 1.6 triljoni eiro visā banku sistēmā. Bet vēl ir kāds secinājums: pēc šīm banku krīzēm kā nākamie sekos uzņēmumu bankroti. Mums ir laiks sagatavoties. Tā arī varētu būt, ja ir tāds resursu cenu pieaugums kā tagad. Psiholoģiski jāsagatavojas, jo ir maz lietu, ko spējam ietekmēt. Mēs tagad nefinansējam uzņēmumus, kam ir zema maksātspēja. Galvenais, lai uzņēmumiem būtu labs, puslīdz prognozējams bizness.

Vai šajā brīdī ir iespējams uzsākt biznesu jaunām kompānijām?

Nē. Var taisīt biznesu, bet ar savu naudu, jo neviens neaizdod.

Kādas tendences gaidāmas Latvijas līzinga tirgū?

Protams, nebūs 60 % pieaugums. Mums tāpat kā lielajai grupai tagad nav mērķis palielināt tirgus daļas, bet strādāt efektīvi. Tirgus daļas bija svarīgas, lai labāk pārdotu, bet “dienas beigās” tomēr svarīga peļņa, jo tas interesē īpašniekus. Kopumā es domāju, ka pāris gadus būs kritums tirgū, tad atkal būs labi. Līzinga kompānijām, bankām noteikti būs mazāka peļņa, ko noēdīs uzkrājumi sliktiem kredītiem, bet saprātīgā līmenī. Vismaz tiem, kas apdomīgi pirms tam izsniedza. Latvijā noteikti neviena finanšu iestāde nebankrotēs. Eiropā bankrotē un ne jau līzinga biznesa dēļ, jo tas būtībā ir labs bizness, bet bankrotē, jo mammas bankrotēs.

Kādas būs industriālā līzinga tirgus tendences?

Baltijā ir būtisks samazinājums jauniem darījumiem. Protams, kopējais portfeļa pieaugums tiek ģenerēts, bet 2009. gadā jauno darījumu apjoms būs 2005. gada līmenī. Industriālajam līzingam šogad sešos mēnešos izaugsme bija 2006. gada pirmā pusgada līmenī. Tomēr tas ir normāli.

Vai un kā mainīsies likmes līzinga darījumiem?

Latvijā līzinga darījumos procentu likmes būs «padsmitos» tuvākajā laikā. Turklāt Rigibor (izmanto latu kredītiem) jau tagad pārsniedz 10 %. Aizdevumos eiro valūtā izmantotā Euribor pārsniedz 5 %. Tas, ka Eiropas Centrālā banka samazina bāzes procentu likmes, pagaidām neko būtiski nemaina, jo tirgū nevar iegādāties naudu par Euribor likmi. Pērn pievienotās likmes industriālajā līzingā bija vidēji 1.8 %, bet tagad piecu gadu līgumiem pievienotās likmes būs 4 % un 5 %. Tāpēc arī būs korporatīvie bankroti. Līzinga kompānijas nevar necelt likmi, jo pieaug naudas resursu cenas. Tās turpinās pieaugt dramatiski, kas ir loģiski ap­stākļos, kad nauda ir deficīts. Resursu cena būtiski ietekmēs tirgu, arī pārdošanas apjomus, jo daudzi nevarēs atļauties iegādāties preces vai pakalpojumus. Tomēr es domāju, ka tas ir laika jautājums. Grūti pateikt, cik ilgi tas turpināsies. Visā finanšu tirgū visi saprot, kas notiek, bet neviens nesaprot, kā rīkoties, jo neviens neko tādu nav pieredzējis. ?

Intervija ar UniCredit Group leasing , pilna intervija  DB , foto no PRcentrs

Salīdzinot ar iepriekšējā gada šiem pašiem mēnešiem, ir novērojams, ka ieņēmumi ir samazinājušies vidēji par 30%. Savulaik radušais priekšstats, ka ārzemnieki naudu neskaita, ir zudis, jo arī viņiem apstākļi spiež skaitīt līdzi savus izdevumus. Salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, pie mums rīkoto uzņēmumu banketu skaits būtiski nav mainījies, bet individuālo apmeklētāju skaits ir mazliet sarucis, lai arī vidējā viena pasūtījuma summa ir saglabājusies pagājušā gada līmenī.

Esot restorāna jaunajam īpašniekam, gribētos attīstīties, piemēram, iegādāties bārmeņiem jaunus tērpus, reklamēties, jo pašreiz notiek liela cīņa par klientiem, taču tam visam ir nepieciešama nauda. Patlaban notiek cīņa ar bankām, jo, lai izturētu ziemas periodu, ir nepieciešams aizņēmums, taču to saņemt ir praktiski neiespējami. Iesākumā bankas sola, ka ar kredīta piešķiršanu nebūs nekādu problēmu, taču pēc kāda laika tiek saņemts atteikums aizdevumu piešķirt. Rodas jautājums, kādēļ bankas uzņēmēju tā maldina? «Nē» būtu jāpasaka uzreiz nevis jāvelk garumā. Pamatojumus no bankas par kredīta atteikšanas iemesliem saņemt ir neiespējami.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi izjūt to, ka piegādātāji ir pieņēmuši darbā ļoti acīgus kreditoru menedžerus. Tiklīdz viena diena ir nokavēta, uzreiz tiek zvanīts, lai atgādinātu par laicīgi nenomaksāto rēķinu. Nav vairs tā kā agrāk, kad maksājumu varēja nedēļu pavilkt garumā un tikai tad tika nosūtīti atgādinājumi. Tagad jau pēc pirmās kavējuma dienas prece vairs netiek piegādāta. Vienīgais pluss ir tāds, ka, ja preci nedod viens piegādātājs un tā nav ļoti ekskluzīva, to var dabūt no cita piegādātāja, jo arī starp viņiem patlaban notiek liela cīņa par klientu.

Šis brīdis ir izdevīgs man kā darba devējam, jo darbinieks vairs nav tas, kurš var atļauties diktēt savus noteikumus. Ja kādreiz darbinieks varēja atļauties spēlēties ar vadītāju, sakot, ka viņš ies strādāt citur, jo tur maksā vairāk, tad patlaban situācija ir mainījusies, jo nav problēmu atrast darbinieku, kurš piekritīs strādāt ar maniem nosacījumiem.

Mans mērķis ir dabūt no bankas aizdevumu, lai gadījumā, ja pienāktu brīdis, kad uzņēmumam vairs nav brīvo naudas līdzekļu, būtu vismaz no kā samaksāt telpu nomas maksu. Mērķis nav paņemt no bankas aizdevumu un to uzreiz iztērēt. Lai izdzīvotu, ir nepieciešams handikaps.

Uzņēmumi savus banketus organizē pārsvarā vienās un tajās pašās vietās, jo tur jau ir būts un cilvēki zina, ko var sagaidīt. Cilvēki iet uz vienu un to pašu restorānu līdz brīdim, kamēr viņu pārvilina uz citu, pierādot, ka arī citur var būt labi. Runājoties ar klientiem var uzzināt, ka viņi nāk uz konkrētu vietu, un tādu garāmgājēju, kuri ienāk tikai intereses pēc, ir ļoti maz. Kurš izdzīvos? Nav ne jausmas… Noteikti tie, kuriem ir biezāka āda un vairāk brīvu līdzekļu, kurus novirzīt krīzes perioda pārvarēšanai.

Klausoties apkārtējo runas, var secināt, ka cilvēkiem ienākumi ir samazinājušies. Visvairāk to izjūt tie, kuri strādā par menedžeriem un kuru algas ir atkarīgas no izpildītajiem plāniem. Ja vasarā šiem darbiniekiem algas vēl bija gana lielas, tad patlaban no viņiem nākas dzirdēt, ka tās ir par mazu, līdz ar to vairs nav brīvo naudas līdzekļu, lai atnāktu uz restorānu. Cilvēki cenšas ekonomēt.

Kristīne Rogule, SIA Juffins valdes priekšsēdētāja, DB

Šodien laikraksts Diena ziņo, ka viss pārgalvīgākajam aizņēmējam ir astoņu miljonu latu saistības, ko veido 22 hipotekārie kredīti, galvojumi, līzingi astoņās bankās, — šis ir spilgtākais riskantā privātā aizņēmēja piemērs, kas pēc Latvijas Bankas Kredītreģistra darbības sākuma kļuvis zināms Dienai. Savu klientu datus jau sākusi analizēt DnB Nord banka. Kā stāsta bankas pārdošanas pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis, analīze izceļ četras riskanto kredītņēmēju grupas, kas viegli pieejamo aizdevumu un mājokļu cenu burbuļa eiforijā mēģināja pelnīt ar kredītiem vairākās bankās, neinformējot tās par saviem nolūkiem. Nekustamā īpašumu tirgus apstāšanās viņiem draud ar maksātnespēju. Citas bankas par šo tematu runā izvairīgi, tomēr skaidrs, ka Kredītreģistru sijā visas, īpaši tās, kas agrāk tik stingri nepētīja klienta maksātspēju. Kā liecina Latvijas Bankas dati, šogad kredītiestāžu pieprasījumu skaits reģistrā bija pieci miljoni, kamēr pērn Parādnieku reģistrā gadā — divi miljoni.

Pirms dažiem gadiem Latvijā bija shēmotāju paradīze. Kā skaidro I.Vamzis, hipotekārais kredīts mājoklim ir pasaulē drošākais, tāpēc bankas tam dod mazu likmi, ilgu atmaksas periodu, maksimālu finansējumu. Tas bija vilinoši pelnīt gribošajiem. Izplatītākie shēmotāji nosaukti par pensijas krājējiem. Šie cilvēki, neinformējot banku par iepriekšējām saistībām citur, saņēma hipotekāro kredītu, jauno mājokli izīrēja par maksu, kas sedza ikmēneša kredīta maksājumu un ļāva nopelnīt — atlikt pensijai. Līdzīgus aizņēmumus jauniem īpašumiem varēja saņemt vairākās bankās. Nu, kad īres maksa krīt, ar to vairs pelnīt nevar, pārdošana apstājusies, un veiklajam uzņēmējam jāpiemaksā par liekajiem īpašumiem. Tos, kuri no šiem ienākumiem nemaksāja nodokļus, var apvainot nelegālā uzņēmējdarbībā.

Lietuvas bankas no šādām problēmām izvairījušās, jo tur kredītu reģistrs darbojas vairākus gadus. Latvijā šai idejai 2002.gadā piekrita ne visas bankas, tāpēc jautājums ievilkās. Iespējams, ja mājokļu kredīti Latvijā būtu grūtāk iegūstami, nekustamo īpašumu burbulis nebūtu uzpūsts tik milzīgs, jo spekulatīvais pieprasījums nepamatoti neceltu cenu, secina eksperti.

“Ja zinājām, ka klientam hipotekārais kredīts jau ir, izsniedzām tā saukto privāto kredītu ar lielāku likmi un īsāku atmaksu,” par risku novēršanu stāsta DnB Nord pārstāvis. Otrās grupas riskantie kredītņēmēji izmantoja banku uzticību, lai ar hipotekāro kredītu iegādātu mājokli, kur paši nedzīvoja, pēc laika pārdodot un ar nopelnīto maksājot vairāku citu īpašumu kredītus — cerībā uz to cenas pieaugumu un jaunu peļņu. Šie pircēji—pārdevēji tirgus apsīkumā nevar cerēt pat uz pusi agrākās īpašuma cenas un arī kredītus par tiem samaksāt nespēj.

Trešā grupa ir riskantā biznesa finansētāji, kas ieķīlājuši mājokli un naudu aizdevuši draugam — uzņēmējam, kurš to izmanto sava bankas nefinansētā biznesa vadīšanai. Sākumā maksājis solītos 2000 latus mēnesī, bet tagad, kad bizness apstājies, nauda bankai jāatdod aizdevējam. “Cilvēki ieķīlājuši savu māju, kreditētais bankrotē, aizdevēji paliek bez nekā. Steigšus jānoslēdz nodrošināts kredīta līgums, ar parādzīmi vai parastu līgumu nepietiek,” iesaka speciālists. Ceturtie ir vieglprātīgie galvotāji, kas nesaprata, ka ar galvojumu uzņemas tādu pašu risku kā kredītu ņēmēji, un nu spiesti maksāt viņu vietā.

“Mēs esam pusceļā,” raksturojot paveikto, saka I.Vamzis. DnB hipotekāro kredītu klienti ir 30 000, no tiem riskantie ir līdz 4%. “Ar katru tiekamies, mēģinām ieteikt, kā situāciju atrisināt. 95% visu saprot, varam vienoties. Atlikušie biedē ar advokātu, patērētāju sargiem, neapzinoties, ka paraksts par sniegtās informācijas patiesumu, noklusējot citas saistības, ir likuma pārkāpums un kredītlīgums būtībā nav spēkā.”

Ar klientiem, kuriem ir sarežģījumi, runā arī Nordea bankā, stāsta Kredītu departamenta vadītājs Jānis Asaris. Swedbank privātpersonu kreditēšanas vadītājs Dzintars Kalniņš informē, ka daļai klientu ir saistības arī citās bankās, tomēr pagaidām nekādas darbības nenotiekot. SEB banka jau agrāk izmantojusi visas datubāzes, lai lemtu par kredīta izsniegšanu, uzsver privātpersonu apkalpošanas vadītājs Arnis Škapars.

Bilde un info no Diena