Līzings

Salīdzinot ar iepriekšējā gada šiem pašiem mēnešiem, ir novērojams, ka ieņēmumi ir samazinājušies vidēji par 30%. Savulaik radušais priekšstats, ka ārzemnieki naudu neskaita, ir zudis, jo arī viņiem apstākļi spiež skaitīt līdzi savus izdevumus. Salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, pie mums rīkoto uzņēmumu banketu skaits būtiski nav mainījies, bet individuālo apmeklētāju skaits ir mazliet sarucis, lai arī vidējā viena pasūtījuma summa ir saglabājusies pagājušā gada līmenī.

Esot restorāna jaunajam īpašniekam, gribētos attīstīties, piemēram, iegādāties bārmeņiem jaunus tērpus, reklamēties, jo pašreiz notiek liela cīņa par klientiem, taču tam visam ir nepieciešama nauda. Patlaban notiek cīņa ar bankām, jo, lai izturētu ziemas periodu, ir nepieciešams aizņēmums, taču to saņemt ir praktiski neiespējami. Iesākumā bankas sola, ka ar kredīta piešķiršanu nebūs nekādu problēmu, taču pēc kāda laika tiek saņemts atteikums aizdevumu piešķirt. Rodas jautājums, kādēļ bankas uzņēmēju tā maldina? «Nē» būtu jāpasaka uzreiz nevis jāvelk garumā. Pamatojumus no bankas par kredīta atteikšanas iemesliem saņemt ir neiespējami.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi izjūt to, ka piegādātāji ir pieņēmuši darbā ļoti acīgus kreditoru menedžerus. Tiklīdz viena diena ir nokavēta, uzreiz tiek zvanīts, lai atgādinātu par laicīgi nenomaksāto rēķinu. Nav vairs tā kā agrāk, kad maksājumu varēja nedēļu pavilkt garumā un tikai tad tika nosūtīti atgādinājumi. Tagad jau pēc pirmās kavējuma dienas prece vairs netiek piegādāta. Vienīgais pluss ir tāds, ka, ja preci nedod viens piegādātājs un tā nav ļoti ekskluzīva, to var dabūt no cita piegādātāja, jo arī starp viņiem patlaban notiek liela cīņa par klientu.

Šis brīdis ir izdevīgs man kā darba devējam, jo darbinieks vairs nav tas, kurš var atļauties diktēt savus noteikumus. Ja kādreiz darbinieks varēja atļauties spēlēties ar vadītāju, sakot, ka viņš ies strādāt citur, jo tur maksā vairāk, tad patlaban situācija ir mainījusies, jo nav problēmu atrast darbinieku, kurš piekritīs strādāt ar maniem nosacījumiem.

Mans mērķis ir dabūt no bankas aizdevumu, lai gadījumā, ja pienāktu brīdis, kad uzņēmumam vairs nav brīvo naudas līdzekļu, būtu vismaz no kā samaksāt telpu nomas maksu. Mērķis nav paņemt no bankas aizdevumu un to uzreiz iztērēt. Lai izdzīvotu, ir nepieciešams handikaps.

Uzņēmumi savus banketus organizē pārsvarā vienās un tajās pašās vietās, jo tur jau ir būts un cilvēki zina, ko var sagaidīt. Cilvēki iet uz vienu un to pašu restorānu līdz brīdim, kamēr viņu pārvilina uz citu, pierādot, ka arī citur var būt labi. Runājoties ar klientiem var uzzināt, ka viņi nāk uz konkrētu vietu, un tādu garāmgājēju, kuri ienāk tikai intereses pēc, ir ļoti maz. Kurš izdzīvos? Nav ne jausmas… Noteikti tie, kuriem ir biezāka āda un vairāk brīvu līdzekļu, kurus novirzīt krīzes perioda pārvarēšanai.

Klausoties apkārtējo runas, var secināt, ka cilvēkiem ienākumi ir samazinājušies. Visvairāk to izjūt tie, kuri strādā par menedžeriem un kuru algas ir atkarīgas no izpildītajiem plāniem. Ja vasarā šiem darbiniekiem algas vēl bija gana lielas, tad patlaban no viņiem nākas dzirdēt, ka tās ir par mazu, līdz ar to vairs nav brīvo naudas līdzekļu, lai atnāktu uz restorānu. Cilvēki cenšas ekonomēt.

Kristīne Rogule, SIA Juffins valdes priekšsēdētāja, DB

Šodien laikraksts Diena ziņo, ka viss pārgalvīgākajam aizņēmējam ir astoņu miljonu latu saistības, ko veido 22 hipotekārie kredīti, galvojumi, līzingi astoņās bankās, — šis ir spilgtākais riskantā privātā aizņēmēja piemērs, kas pēc Latvijas Bankas Kredītreģistra darbības sākuma kļuvis zināms Dienai. Savu klientu datus jau sākusi analizēt DnB Nord banka. Kā stāsta bankas pārdošanas pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis, analīze izceļ četras riskanto kredītņēmēju grupas, kas viegli pieejamo aizdevumu un mājokļu cenu burbuļa eiforijā mēģināja pelnīt ar kredītiem vairākās bankās, neinformējot tās par saviem nolūkiem. Nekustamā īpašumu tirgus apstāšanās viņiem draud ar maksātnespēju. Citas bankas par šo tematu runā izvairīgi, tomēr skaidrs, ka Kredītreģistru sijā visas, īpaši tās, kas agrāk tik stingri nepētīja klienta maksātspēju. Kā liecina Latvijas Bankas dati, šogad kredītiestāžu pieprasījumu skaits reģistrā bija pieci miljoni, kamēr pērn Parādnieku reģistrā gadā — divi miljoni.

Pirms dažiem gadiem Latvijā bija shēmotāju paradīze. Kā skaidro I.Vamzis, hipotekārais kredīts mājoklim ir pasaulē drošākais, tāpēc bankas tam dod mazu likmi, ilgu atmaksas periodu, maksimālu finansējumu. Tas bija vilinoši pelnīt gribošajiem. Izplatītākie shēmotāji nosaukti par pensijas krājējiem. Šie cilvēki, neinformējot banku par iepriekšējām saistībām citur, saņēma hipotekāro kredītu, jauno mājokli izīrēja par maksu, kas sedza ikmēneša kredīta maksājumu un ļāva nopelnīt — atlikt pensijai. Līdzīgus aizņēmumus jauniem īpašumiem varēja saņemt vairākās bankās. Nu, kad īres maksa krīt, ar to vairs pelnīt nevar, pārdošana apstājusies, un veiklajam uzņēmējam jāpiemaksā par liekajiem īpašumiem. Tos, kuri no šiem ienākumiem nemaksāja nodokļus, var apvainot nelegālā uzņēmējdarbībā.

Lietuvas bankas no šādām problēmām izvairījušās, jo tur kredītu reģistrs darbojas vairākus gadus. Latvijā šai idejai 2002.gadā piekrita ne visas bankas, tāpēc jautājums ievilkās. Iespējams, ja mājokļu kredīti Latvijā būtu grūtāk iegūstami, nekustamo īpašumu burbulis nebūtu uzpūsts tik milzīgs, jo spekulatīvais pieprasījums nepamatoti neceltu cenu, secina eksperti.

“Ja zinājām, ka klientam hipotekārais kredīts jau ir, izsniedzām tā saukto privāto kredītu ar lielāku likmi un īsāku atmaksu,” par risku novēršanu stāsta DnB Nord pārstāvis. Otrās grupas riskantie kredītņēmēji izmantoja banku uzticību, lai ar hipotekāro kredītu iegādātu mājokli, kur paši nedzīvoja, pēc laika pārdodot un ar nopelnīto maksājot vairāku citu īpašumu kredītus — cerībā uz to cenas pieaugumu un jaunu peļņu. Šie pircēji—pārdevēji tirgus apsīkumā nevar cerēt pat uz pusi agrākās īpašuma cenas un arī kredītus par tiem samaksāt nespēj.

Trešā grupa ir riskantā biznesa finansētāji, kas ieķīlājuši mājokli un naudu aizdevuši draugam — uzņēmējam, kurš to izmanto sava bankas nefinansētā biznesa vadīšanai. Sākumā maksājis solītos 2000 latus mēnesī, bet tagad, kad bizness apstājies, nauda bankai jāatdod aizdevējam. “Cilvēki ieķīlājuši savu māju, kreditētais bankrotē, aizdevēji paliek bez nekā. Steigšus jānoslēdz nodrošināts kredīta līgums, ar parādzīmi vai parastu līgumu nepietiek,” iesaka speciālists. Ceturtie ir vieglprātīgie galvotāji, kas nesaprata, ka ar galvojumu uzņemas tādu pašu risku kā kredītu ņēmēji, un nu spiesti maksāt viņu vietā.

“Mēs esam pusceļā,” raksturojot paveikto, saka I.Vamzis. DnB hipotekāro kredītu klienti ir 30 000, no tiem riskantie ir līdz 4%. “Ar katru tiekamies, mēģinām ieteikt, kā situāciju atrisināt. 95% visu saprot, varam vienoties. Atlikušie biedē ar advokātu, patērētāju sargiem, neapzinoties, ka paraksts par sniegtās informācijas patiesumu, noklusējot citas saistības, ir likuma pārkāpums un kredītlīgums būtībā nav spēkā.”

Ar klientiem, kuriem ir sarežģījumi, runā arī Nordea bankā, stāsta Kredītu departamenta vadītājs Jānis Asaris. Swedbank privātpersonu kreditēšanas vadītājs Dzintars Kalniņš informē, ka daļai klientu ir saistības arī citās bankās, tomēr pagaidām nekādas darbības nenotiekot. SEB banka jau agrāk izmantojusi visas datubāzes, lai lemtu par kredīta izsniegšanu, uzsver privātpersonu apkalpošanas vadītājs Arnis Škapars.

Bilde un info no Diena

Pārsvarā līzinga komānijām ir sekojošas prasības:

• Finansējumu var saņemt jaunu un lietotu iekārtu/tehnikas (lauksaimniecības mašīnas un iekārtas, mežsaimniecības mašīnas un iekārtas, ražošanas iekārtas, pacēlāji, ekskavatori, speciāla izmantojuma tehnika, citas rūpnieciskās mašīnas un iekārtas) iegādei, kam vecums līzinga perioda beigās nepārsniedz 10 gadus.
• Maksimālais līzinga termiņš ir 10 gadi, un pirmajai klienta iemaksai jābūt vismaz 10% no līzinga objekta iegādes vērtības.
• Atbilstoši uzņēmuma ienākumiem Jums ir iespēja izvēlēties gan finansējuma valūtu LVL, USD vai EUR, gan mainīgu vai fiksētu procentu likmi.
• Par līzinga noformēšanu jārēķinās ar līdz 1.5% komisiju no līzinga objekta iegādes vērtības.