Līzings

Pēc līzinga kompānijas lēstā, ja 2008.gada janvārī publisko iepirkumu izsludināto konkursu skaits bija 13 par kopējo apjomu 30 auto, tad šogad janvarī  - vairs tikai 2 iepirkumi par 9 transportlīdzekļiem. Arī SEB izjūt valsts un pašvaldību iestāžu taupību tādējādi, ka tiek mazāk izsludināti jauni konkursi jauniem iepirkumiem, atzina SEB līzinga direktros Ints Krasts.

Pašvaldībām šobrīd nav vērojama tendence priekšlaicīgi pārtraukt nomas līgumus, zināja stāstīt K. Krauze. “Lai gan reizēm priekšlaicīga līguma pārtraukšana var būt kā variants, tomēr ne vienmēr tas ir izdevīgākais un lētākais risinājums,” tā viņa. SEB līzingam tādi gadījumi, kad pārtrauc līgumu pirms laika vai atgriež mašīnas saistībā ar valsts un pašvaldību iestādēm, nav bijuši, atzina I. Krasts. “Kā zināms, līgums jau arī neparedz iespēju atgriezt mašīnas, kad vien klientam ienāk prātā, bet gan pēc līguma termiņa beigām. Jebkurā gadījumā mums tādu situāciju nav bijis,” viņš atzina.

Mainījušies arī finansēšanas nosacījumi, piemēram, auto iegādē jārēķinās ar vismaz 10 % pirmo iemaksu, intervijā Db atklāja Swedbank Līzings vadītājs Daniils Ruļovs.Swedbank Līzings vadītājs Daniils Ruļovs.

Ņemot vērā valdošās tendences Latvijas ekonomikā, kāda šobrīd ir situācija Latvijas līzinga tirgū, tostarp vieglo auto līzingā privātpersonām un uzņēmumiem, kā arī komerctransporta industriālās tehnikas tirgū uzņēmumiem?

Līzinga tirgus ir atkarīgs no vispārējā preču un pakalpojumu pieprasījuma. Ja ir pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, ir arī pieprasījums pēc attiecīga finansējuma. Ekonomikas situācijai pasliktinoties, līzinga pieprasījums krītas līdz ar preču un pakalpojuma pieprasījuma samazināšanos. Komerctransporta un industriālās tehnikas pārdošanas apjomi samazinās, bet nekādā gadījumā nevaram teikt, ka viss ir apstājies un nekas nenotiek – tie, kas saredz biznesa iespējas un perspektīvu, piesaista finansējumu un attīstās.

Vai Swedbank Līzings izsniedz auto līzingus, cik liela ir aktivitāte šajā ziņā?

Finansējumu/līzingu automašīnas iegādei joprojām izsniedzam, lai gan aktivitāte nav pārāk liela. Auto tirgotāju pārdošanas apjomi samazinās, un attiecīgi samazinās arī līzinga apjomi, jo šīs lietas ir cieši saistītas. Principā mūsu automobiļu finansēšanas politika nav mainījusies – joprojām izvērtējam cilvēka jeb uzņēmuma maksātspēju un cenšamies paredzēt līzinga ņēmēja finansiālo stabilitāti. Ja viss ir kārtībā, nav problēmu iegūt auto līzingā.

Kā ir mainījušies nosacījumi, lai varētu saņemt šo finansējumu? Tirgus ir apstājies, pieklusis  - līdz kuram brīdim/laikam? Vai tirgus lēnām turpina attīstīties?

Mēs esam uzkrājuši zināmu pieredzi auto realizācijā un nemaksātāju uzraudzībā, un viens no auto finansēšanas stūrakmeņiem mums ir pirmā iemaksa. Pirmā iemaksa ir obligāta, jo esam secinājuši, kas nekas cits tik labi neliecina par klienta maksātspēju kā pirmā iemaksa, un  tās apjoms tiek noteikts, ņemot vērā  automašīnas klasi, marku modeli un klienta riska pakāpi. Mums ir svarīgi, lai klienta kopējais saistību slogs ir adekvāts un nav saspringts, turklāt ir 100% apliecināmi ienākumi. Šobrīd bez pirmās iemaksas automobiļi netiek finansēti un domājams, ka tādi laiki, kā bija – auto iegāde bez pirmās iemaksas – vairs neatgriezīsies. Nevar teikt, ka tirgus ir apstājies, jo tā nebūt nav. Jā, pārdošanas apjomi vairs nav tik lieli kā 2007. gadā, tirgus vairs nav tik aktīvs, tas ir atgriezies 2005. gada līmenī. Pēc mūsu ekonomistu prognozēm – ekonomikas palēninājums turpināsies līdz 2009. gada beigām.  Pašreiz gan privātpersonas, gan uzņēmumi cenšas ietaupīt un neveikt būtiskus pirkumus jeb ieguldījumus, līdz ar to 2009. gads nesolās būt ekonomiski spilgts. Nevar uzskatīt, ka iestājoties 2010. gadam, viss nokārtosies vienas dienas laikā – atgūšanās pēc ekonomikas lejupslīdes notiks pakāpeniski, bez straujiem lēcieniem.

Cik fiziskām personām šobrīd ir vieglo auto līzings? Un kādas ir izmaiņas, salīdzinot ar situāciju pirms gada?

Mums kopumā ir ap 50 000 automašīnu līzinga līgumi. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad, protams,  auto līzinga klientu aktivitāte ir daudz zemāka. Tomēr jāatzīmē, ka pagājušais gads bija neraksturīgs, tirgus apjomiem pieaugot virs 70%, un to nevar ņemt par pamatu nedz prognozēm, nedz objektīviem salīdzinājumiem.

Kad prognozē situācijas uzlabošanos, un kas par to liecinās? Ar kādiem tirgus izaugsmes tempiem tirgum jārēķinās, piem., 2009. un 2010. gados?

Situācija varētu uzlaboties, sākot ar 2010. gadu. Pirmais radītājs, kas par to liecinās, būs pozitīvs IKP pieaugums. Tad pamazām atgriezīsies pieprasījums pēc darba spēka, uzņēmumi atkal sāks domāt par jaunām iekārtām un citiem pamatlīdzekļiem. Atbilstoši tam attīstīsies arī līzinga tirgus.

Kā šobrīd varētu raksturot uzņēmēju uzvedību attiecībā uz jaunu iekārtu vai komerctransporta iegādi līzingā? Kādas prognozes par šīs uzvedības maiņu, un kas to varētu sekmēt vai bremzēt?

Uzņēmēji ļoti uzmanīgi izvērtē savas vajadzības. Tirgū ir izdevīgi auto piedāvājumi - salīdzinoši lēti var iegādāties luksus klases automašīnas, bet vai cilvēks, kurš viņu teorētiski varētu iegādāties, spēs to arī praktiski uzturēt? Šobrīd, izvēloties auto, izvēli izdara racionālāk, un izsverot praktiskos ieguvumus. Zinot savas reālās finanšu iespējas, izvēlas ekonomiskākas, kvalitatīvākas un savām vajadzībām/ dzīvesveidam atbilstošākas automašīnas.  Tāpat ir ar komerctransportu un industriālām iekārtām. Arvien mazāk redzam, ka uzņēmēji riskē, ļoti uzmanīgi tiek izvērtēti visi iespējamie riski un neparedzētie gadījumi, ja agrāk vadījās pēc optimistiskākās prognozes, tad tagad – krietni piesardzīgāk. Komerctransportu un iekārtas līzingā pašreiz iegādājas ļoti pārliecināti un stabili uzņēmumi. Gada pirmajā pusē bija jūtama pastiprināta interese pēc apgrozāmo līdzekļu finansēšanas, jo pieprasījumam pēc precēm krītoties, uzņēmumiem vajadzēja uzturēt salīdzinoši lielus krājumus, kuri bija iegādāti vēl balstoties uz vecajām prognozēm un, lai tos iztirgotu, dot ievērojamus atliktos maksājumus. Tagad pakāpeniski samazinās vajadzība pēc papildus finansējuma – uzņēmumi iztirgo vecus krājumus un jaunus jau veido atbilstoši jaunai tirgus konjuktūrai.

Vai līzingam šobrīd ir liels skaits atņemto objektu (jebkuru)?

Pēc mūsu statistikas, uz oktobra beigām pirms līzinga termiņa beigām pārņemto automašīnu skaits ir aptuveni 300 automašīnas. Tās visas var apskatīt un iegādāties portālā www.lizings.lv. Atsavinātas ir arī dažādas iekārtas – aptuveni 60. Jāatzīst, ka salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, pārņemto aktīvu skaits ir ievērojami pieaudzis. Toties, jāpiezīmē, ka pārņemto auto skaits, salīdzinot ar visu mūsu auto līzinga portfeli nav tik liels, un šādu rezultātu bijām paredzējuši gada sākumā, tie ir atbilstoši mūsu ekonomiskajai situācijai.

Ar kādām procentu likmēm jārēķinās? Kāpēc tā, kas un kad mainīsies?

Runājot par procentu likmēm, situācija mainās atkarībā no ekonomiskās situācijas valstī un pasaulē, kā arī no pasaules finanšu tirgiem. Pašreiz naudas cena pasaules finanšu tirgos aug, arī vietējie riski palielinās, jo ekonomika sašaurinās, uzņēmumi pakļauti daudziem riskiem, kurus paliek grūtāk prognozēt – tas viss negatīvi ietekmē procentu likmes. Paredzams, ka finansējuma cena vidējam patērētājam varētu pieaugt par aptuveni 2-3% punktiem.

Kādas vēl tendences varētu paredzēt līzinga nozarē, piemēram, tā uzrādīs zaudējumus, portfeļa samazinājumu, kompāniju konsolidāciju, mazo līzinga kompāniju?

Līzinga kompānijām, kurām nav atbalsts no mātes bankām, visticamāk, iet ļoti grūti. Nesen jau medijos parādījās ziņas, ka vairākas kompānijas, kam kreditēšana nav pamatnodarbošanās, ir vai nu pārdevušas/pārdod savus līzinga biznesus, vai nu no līzingu došanas un patēriņa finansēšanas ir atteikušās. Tomēr Latvijā visas lielākās līzinga kompānijas ir saistītas ar bankām un tām ir pietiekošā piekļuve naudas resursiem, kas ir līzinga kompāniju darbības pamatā. Attiecīgi nav prognozējama ne ievērojama līzinga kompāniju konsolidācija, ne jo vairāk kāda ievērojama spēlētāja aiziešana no tirgus. Līzinga portfeļu samazinājums gan ir prognozējams, jo līzinga portfelis amortizējas salīdzinoši ātri: 4-5 gados, t.i. vidēji 20 %  gadā. Ņemot vērā to, ka pieprasījums pēc jauniem darījumiem ir būtiski samazinājies, pastāv iespēja, ka nākamgad līzinga kompānijas nespēs izsniegt tik daudz jaunus darījumus, lai nosegtu amortizāciju, un kopējais līzinga portfelis samazināsies. Līdzīgas tendences sagaida arī mūsu kolēģus (līzinga kompānijas) citās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, Dānijā, Spānijā, Itālijā.

Vai situācija pasaules finanšu tirgū iespaidos Latvijas UniCredit Leasing?

Uz mums atsauksies tas, kas notiek iekšējā tirgū. Kopējie apjomi tirgū ir būtiski samazinājušies. Mums gan nav tik būtisks kritums kā tirgū, ja skatāmies deviņu mēnešu rezultātus. Pieaudzis kredītu kavētāju skaits.

Par cik procentiem?

Ir palielinājies, bet nav tāds, kas nebūtu kontrolējams. Ir daži komerctransporta uzņēmumi, kuriem ir problēmas, daži jau darbību ir apstādinājuši.

Kāpēc?

Pieaugušas izmaksas degvielai un apdrošināšanai. Starptautisko pārvadājumu industrijai ir smaga situācija. Degvielas izmaksas un apdrošināšana veido 70 % no kopējām izmaksām, transportēšanas apjomi ir kritušies.

Ja pārvadātājiem klājas slikti, kā rīkojaties jūs?

Mēs skatāmies pēc situācijas, vērtējam konkrēto uzņēmumu. Gada sākumā bija objektīvi apstākļi, jo degviela, kas veido 50 % izmaksu, pieauga par 40 %, bet frakts cena netiek līdzi. Protams, mēs pārstrukturizējam aizdevumu, pagarinām termiņus, atliekam pamatsummas maksājumus. Un lielākā daļa izvilka, bet viens uzņēmums neizvilka. Kopējā bilde nav tik slikta, esmu optimistisks. Uzņēmumiem jāmaina stratēģija, lai izdzīvotu. Es domāju, ka arī ar meža nozari saistītiem uzņēmumiem būs smagi, tostarp gan izstrādātājiem, gan zāģētājiem. Domāju, ka mežu nozarē vēl gaidāmi interesanti notikumi.

Vai ir zināms, kurš mežinieks var aiziet?

Jebkurš var aiziet. Tie turēsies tik ilgi, cik ilgi īpašnieki varēs iepludināt naudu, ja varēs. Bizness ir mīnusos Amerikas dēļ. Amerikai koks nav vajadzīgs, jo neko neceļ, un visa Eiropa piegāzta ar to koku, kas iepriekš tika sūtīts uz Ameriku. Latvijai nav tirgus. Pat par cenu vairs nav runa, jo nevienam neko nevajag. UniCredit Leasing industriālās tehnikas līzingā ir arī mežu nozares uzņēmumi. Izmaksu dēļ daudzi ir kļuvuši maksātnespējīgi, tostarp arī mazie uzņēmumi.

Ko ar tiem darāt? Līzingā iepriekš doto tehniku pārdodat?

Pārdodam.

Kur? Vai Maskavā?

Arī Maskavā neko vairs nevar pārdot. Tagad Krievijā ir tāda pati situācija kā Latvijā, ka neko nevar pārdot, tostarp arī vieglos auto. Mēģinām tehniku realizēt caur saviem Eiropas uzņēmumiem. Tagad, piemēram, var realizēt Rumānijā, Bulgārijā, bet šajās valstīs ir sava specifika. Rumānijā, piemēram, negrib pirkt lietotu tehniku, viņi pērk vai nu jaunu vai pilnīgus lūžņus.

Līzinga tirgus apjomi UniCredit Latvijā šogad būs mazāki?

Būs mazāki. Tādā ziņā, par laimi, neesam vieni grupā, kam samazinājušies biznesa apjomi. Smagākā situācijā ir Itālija, kur samazinājums ir 15 - 20 %, un tas UniCredit grupā ir lielākais tirgus. Arī Vācija ir pilnībā zemē. Esam labākā situācijā Latvijas līzinga tirgū, jo mums atšķirībā no citiem vieglo auto līzinga īpatsvars ir mazāk nekā 50 % kopējā portfelī.

Eiropā līzinga tirgus samazinās?

Protams, jo Eiropā ir ekonomiskā krīze. Eiropā samazinās biznesa apjomi, jo nav kas pērk. Arī resursu cenas ir drausmīgi kāpušas. Naudas cena pieaugusi būtiski, jo nav tirgū naudas, ir likviditātes problēmas, starpbanku tirgus funkcionē nosacīti.

UniCredit arī nav naudas?

Mums ir nauda, jo mūsu mammai ir nauda un tā saka, ka nav naudas problēmu. Tā joprojām var ziņot par 5.5 miljardu eiro peļņu šogad, bet šobrīd pasaulē nav daudz tādu, kas ko tādu varētu ziņot.

Latvijā vispār šobrīd tiek izsniegts līzinga finansējums?

Protams. Nav tik slikti. Vienkārši mainās tirgus konjunktūra, kas savukārt ir labi. Iepriekš industriālā tehnika, tostarp specializētā celtniecības tehnika (bobcat) iepriekšējos divos gados “gāja kā karsta maize”. Tagad šajā segmentā ir 70 % kritums, jo iepriekš šī tehnika pamatā strādāja priekš nekustamā īpašuma attīstītājiem. Tagad šis tirgus ir miris. Tomēr jo­projām ir tādi, kas maina tehniku, arī mežu tehniku, būvniecības mašīnas. Piemēram, ceļu nozarē vēl nav krīze. Vienīgā problēma, ka šajā nozarē ienākuši daudzi būvnieki un ne tikai lielie, arī daudzi mazie būvniecības uzņēmumi. Piemēram, viena būvniecības kompānija šogad pabeidza būvēt stadionu Daugavpilī, uz to iepriekš bija pieteikušies tikai 3 pretendenti. Tagad Smiltenē vai Valkā arī būvēs stadionu - tur pretendentu skaits jau ir 30. Tagad tirgū ir palielinājusies konkurence, bet iepriekš būvniekiem nebija konkurences, tāpēc arī cenas bija neadekvātas. Medicīnas nozare neapstājas, tiek ieviesti jauni risinājumi. Mums tas ir labi, jo šajā nozarē tehnoloģiju cikls ir īss, tehnoloģijas bieži jāatjauno. Arī poligrāfijas nozarē ir veiksmīgi uzņēmumi, kas attīstās, ievieš jaunas tehnoloģijas. Ir arī daudzi uzņēmumi, kas lēnām izmirst, bet tie strādāja ar reklāmas materiāliem, tiem bizness samazinājies. Iepriekš runāja, ka vajag efektīvāk strādāt, bet tagad, kad nav darbaspēka problēmu, daudzi uzņēmumi, tajā skaitā metālapstrādes uzņēmumi ieviesuši tehnoloģijas, lai samazinātu strādnieku skaitu. Es domāju, ka tagad varētu attīstīties biroju tirgus, ir arī zināms noliktavu telpu deficīts. Kaut kas jau notiks. Kopumā domāju, ka nozares transformēsies citā veidolā, bet neviens vairs nepelnīs 100 % gadā.

Vai UniCredit Leasing plāno paplašināt piedāvājumu ar auto līzingu privātpersonām?

Mums ir auto līzings, bet to grūti attīstīt, jo visas līzinga kompānijas pamatā fokusējušās uz auto līzingu. Ir mazas maržas, maza peļņa un var pelnīt tikai uz apjoma rēķina. Mēs savukārt nevaram sasniegt lielus apjomus, jo mums nav aizmugurē tīkla bankas. Mums portfelī auto līzings veido 25%, bet šis bizness ir nepateicīgs. Auto dīleri grib “maksu”, visi viņiem maksā. Tas man nepatīk. Viens maksā dīlerim, cits pārdevējam, tā tas ir. Industriālās tehnikas jomā ir savādāk, jo šīs kompānijas vērtē kompetenci. Es zinu, ka ir piedāvāts maksāt komisijas maksu, bet viņi neparakstās uz to. Viņiem 500 eiro neko nemainīs. Ja godīgi, domāju, ka attiecībā uz auto dīleriem arī brīnumi vēl būs. Autodīleriem krājumi ir finansēti vismaz divas reizes - ar kredītlīniju, kur ieķīlāti krājumi, un paralēli ir faktorings, kur galvenokārt ieķīlāti tie paši krājumi. Domāju, ka vairāki dīleri varētu bankrotēt. Jautājums - cik ilgi gaidīs bankas?

Tiekoties ar UniCredit grupas pārstāvjiem, ko runājāt un pie kādiem secinājumiem nonācāt?

Secinājām, ka labāk nepaliks. Minhenē vasarā bija visu UniCredit grupas korporatīvo divīziju tikšanās, kur pārstāvis no Vācijas bija izpētījis visas banku krīzes, sākot no 1929. gada. Viņš secinājis, ka 1929. gads (Lielā depresija - red.) ir nieks, salīdzinot ar to, kas notiek tagad. Uz šā gada jūniju pasaules bankas bija pazaudējušas 460 miljardus eiro, mums ir kopējais pieņēmums, ka tiks zaudēti 1.6 triljoni eiro visā banku sistēmā. Bet vēl ir kāds secinājums: pēc šīm banku krīzēm kā nākamie sekos uzņēmumu bankroti. Mums ir laiks sagatavoties. Tā arī varētu būt, ja ir tāds resursu cenu pieaugums kā tagad. Psiholoģiski jāsagatavojas, jo ir maz lietu, ko spējam ietekmēt. Mēs tagad nefinansējam uzņēmumus, kam ir zema maksātspēja. Galvenais, lai uzņēmumiem būtu labs, puslīdz prognozējams bizness.

Vai šajā brīdī ir iespējams uzsākt biznesu jaunām kompānijām?

Nē. Var taisīt biznesu, bet ar savu naudu, jo neviens neaizdod.

Kādas tendences gaidāmas Latvijas līzinga tirgū?

Protams, nebūs 60 % pieaugums. Mums tāpat kā lielajai grupai tagad nav mērķis palielināt tirgus daļas, bet strādāt efektīvi. Tirgus daļas bija svarīgas, lai labāk pārdotu, bet “dienas beigās” tomēr svarīga peļņa, jo tas interesē īpašniekus. Kopumā es domāju, ka pāris gadus būs kritums tirgū, tad atkal būs labi. Līzinga kompānijām, bankām noteikti būs mazāka peļņa, ko noēdīs uzkrājumi sliktiem kredītiem, bet saprātīgā līmenī. Vismaz tiem, kas apdomīgi pirms tam izsniedza. Latvijā noteikti neviena finanšu iestāde nebankrotēs. Eiropā bankrotē un ne jau līzinga biznesa dēļ, jo tas būtībā ir labs bizness, bet bankrotē, jo mammas bankrotēs.

Kādas būs industriālā līzinga tirgus tendences?

Baltijā ir būtisks samazinājums jauniem darījumiem. Protams, kopējais portfeļa pieaugums tiek ģenerēts, bet 2009. gadā jauno darījumu apjoms būs 2005. gada līmenī. Industriālajam līzingam šogad sešos mēnešos izaugsme bija 2006. gada pirmā pusgada līmenī. Tomēr tas ir normāli.

Vai un kā mainīsies likmes līzinga darījumiem?

Latvijā līzinga darījumos procentu likmes būs «padsmitos» tuvākajā laikā. Turklāt Rigibor (izmanto latu kredītiem) jau tagad pārsniedz 10 %. Aizdevumos eiro valūtā izmantotā Euribor pārsniedz 5 %. Tas, ka Eiropas Centrālā banka samazina bāzes procentu likmes, pagaidām neko būtiski nemaina, jo tirgū nevar iegādāties naudu par Euribor likmi. Pērn pievienotās likmes industriālajā līzingā bija vidēji 1.8 %, bet tagad piecu gadu līgumiem pievienotās likmes būs 4 % un 5 %. Tāpēc arī būs korporatīvie bankroti. Līzinga kompānijas nevar necelt likmi, jo pieaug naudas resursu cenas. Tās turpinās pieaugt dramatiski, kas ir loģiski ap­stākļos, kad nauda ir deficīts. Resursu cena būtiski ietekmēs tirgu, arī pārdošanas apjomus, jo daudzi nevarēs atļauties iegādāties preces vai pakalpojumus. Tomēr es domāju, ka tas ir laika jautājums. Grūti pateikt, cik ilgi tas turpināsies. Visā finanšu tirgū visi saprot, kas notiek, bet neviens nesaprot, kā rīkoties, jo neviens neko tādu nav pieredzējis. ?

Intervija ar UniCredit Group leasing , pilna intervija  DB , foto no PRcentrs