Līzings

Autors: Kristaps Kalns, Diena Andris Ozoliņš

Bankas novērojušas, ka pakāpeniski pieaug uzņēmumu skaits, kuri spējīgi uzņemties kredītsaistības - ir pasūtījumi, noslēgti līgumi, un šādos gadījumos bankas gatavas atbalstīt biznesu ar kredītresursiem, uzsver DnB NORD Bankas prezidents Andris Ozoliņš.

DnB Nord Banka šajā gadā kopumā paredzējusi izsniegt apmēram 120 miljonus latu jauniem kredītiem un pagarināt vai restrukturizēt esošo klientu kredītsaistības apmēram 250-280 miljonu latu apmērā, LTV1 pētnieciskajam seriālam Naudas Zīmes atzinis A. Ozoliņš. Uzņēmumiem izsniegto kredītu skaits otrajā ceturksnī esot būtiski lielāks nekā 1.ceturksnī, un prognozes ir tādas, ka 3.ceturksnī šis cipars vēl palielināsies, teicis DnB NORD Bankas vadītājs.

Info: DB.lv

Hipotekārās kreditēšanas likumdošanas grozījumi ir uzmanīgi jāizvērtē, jo kardināla noteikumu maiņa ietver sevī draudus visai Latvijas ekonomikai, tiktu ievērojami apgrūtināts turpmākais kreditēšanas process un samazinātos Latvijas pievilcība ārvalstu investoru acīs, tādu viedokli tikšanās laikā ar banku pārstāvjiem Latvijas komercbanku asociācijā teicis Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Komercbanku asociācija informēja, ka tikšanās laikā tika aplūkotas problēmas, kas saistās ar maksātnespējas procesu gan pret privātpersonām, gan juridiskajām personām. Asociācijas pārstāvji arī norādīja, ka Latvijā ir nepieciešams pievērst uzmanību uzņēmējdarbības vides un to regulējošās likumdošanas uzlabošanai, lai paaugstinātu Latvijas konkurētspēju gan kaimiņvalstu vidū, gan visā Eiropā. Jau vēstīts, ka valdības koridoros tiek apspriestas idejas par kredītņēmēju aizsardzības mehānismiem, kur viens no ierosinājumiem paredz, ka kredīta ņēmējs par hipotekāro kredītu atbild tikai ar ķīlu. Saistībā ar šīm iecerēm Latvijas lielākās banka Swedbank pārstāvji jau pabrīdinājuši, ka grozījumu apstiprināšanas gadījumā apsvērs iespēju atstāt Latvijas tirgu.

Info: DB.lv

Kā ziņo Db.lv, šogad līdz jūnija sākumam centrālā banka uzpirka latus, bankām pārdodot kopumā 907.9 miljonus eiro, bet laikā no šā gada 8. jūnija līdz 10. jūlijam tirgū «atgriezās» 200.5 miljoni latu. Atbrīvošanos no latiem gada pirmajā pusē veicināja spekulācijas ap lata devalvāciju. Par to liecina Latvijas Bankas informācija.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa,kas ir
0.702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, resp., 0.7098 un 0.6958 EUR/LVL.

Tirgus kursam sasniedzot koridora robežas, notiek Latvijas Bankas automātiskās intervences - Latvijas Banka pēc komercbanku pieprasījuma pērk vai pārdod eiro par latiem par robežas kursu.

info: Db.lv