Līzings

Kā ziņo DB.lv, bankas gūst pirmās uzvaras cīņā ar sliktiem kredītiem 2009. gada decembrī pirmo reizi kopš 2008. gada rudens palielinājies kredītu apjoms bez maksājumu kavējuma un gada beigās sasniedza 11.5 miljardus latu jeb 74.5% no banku sektora kredītportfeļa.

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FTKK) operatīvajiem datiem, salīdzinot ar novembri, kredītu kvalitāte uzlabojusies par 1.9 procentu punktiem. Kredītu ar maksājumu kavējumu kopējais apmērs decembrī samazinājies par 7.5% un gada beigās sasniedza 3.9 miljardus latu jeb 25.5% no banku kopējā kredītportfeļa, t.sk. kredītu ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām apmērs decembrī palielinājās par 3.2%, un to īpatsvars banku kredītportfelī gada beigās sasniedza 16.4% (novembra beigās - 15.8%). Kredītos ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām lielākais īpatsvars bija vietējām mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļa iegādei (29.4%) un rezidentu uzņēmumiem operācijām ar nekustamo īpašumu izsniegtajiem kredītiem (29.1%). FKTK secinājusi, ka 2009. gadā, banku uzmanībai fokusējoties uz darbu ar grūtībās nonākušajiem klientiem, palielinājās pārstrukturēto kredītu apjoms, decembra beigās sasniedzot 2.5 miljardus latu jeb 16.3 % no kopējā kredītportfeļa, tajā skaitā juridiskām personām - 1.7 miljardus latu, bet  fiziskām - 785 miljonus latu. Vēl septembra beigās tie bija 15.8%.

Turpinot samazināties klientu maksātspējai, palielinās atgūšanas procesā esošo kredītu apjoms un decembra beigās sasniedza 1.5 miljardus latu (t.sk. juridiskām personām - 759 milj. latu, fiziskām - 703 milj. latu) jeb 9.5% no kopējā banku kredītportfeļa (septembra beigās - 8%). Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī, arī decembra beigās lielākā daļa no pārstrukturēto un atgūšanas procesā esošo kredītu apjoma bija nodrošināti ar nekustamo īpašumu, t.i. attiecīgi 81.4% un 88.5%.

Banku sektora kopējais kredītportfelis decembrī saruka par 0.7%, tādējādi gada beigās sasniedzot 15.4 miljardus latu. Tajā skaitā rezidentu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums samazinājies nedaudz straujāk nekā rezidentu mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums - attiecīgi par 1.5% un 0.6%. Tomēr 11 Latvijas banku un divu ārvalstu banku filiāļu kredītportfeļi decembrī palielinājušies kopumā par 37 miljoniem latu (ar kopējo tirgus daļu banku sektora kredītportfelī 12.4%).

Info: www.db.lv

Turpmāk maksimālais valsts aizdevumu atmaksas termiņš būs 30 gadi, bet valsts aizdevumiem, kas izsniegti realizējamo projektu dokumentācijas izstrādei, atmaksas termiņš ir paredzēts līdz pieciem gadiem, otrdien, lemjot par valsts aizdevumu izsniegšanas un uzraudzības kārtību, noteica valdība.

Līdz šim šādi termiņi nebija noteikti. Arī atliktā maksājuma termiņš tagad ir ierobežots un nevarēs pārsniegt trīs gadus. Līdz ar grozījumiem arī noteikts, ka valsts budžeta aizdevumus varēs saņemt pašvaldības, kapitālsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50%, kā arī pašvaldību veidotas kapitālsabiedrības, kur pašvaldību daļa kopsummā pārsniedz 65%. Tāpat aizdevumus varēs saņemt zinātniskie institūti un augstskolas, kam noteikts atvasinātās publiskās personas statuss un ostu pārvaldes Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai.

Tāpat ir noteikti arī stingrāki valsts aizdevumu iegūšanas un atmaksas principi. Piemēram, kapitālsabiedrībai, kuras pamatkapitālā ieguldītas pašvaldības kapitāldaļas, valsts aizdevuma atmaksu bus jānodrošina ar attiecīgās pašvaldības galvojumu.

Savukārt valsts aizdevumiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar hipotēku vai komercķīlu, pēc Valsts kases pieprasījuma komercķīlas devējam būs jāiesniedz sertificēta vērtētāja komercķīlas novērtējumu, toties komercķīlas devējam būs jānodrošina, ka komercķīlas priekšmets ir nepārtraukti apdrošināts par labu Finanšu ministrijai.
Visbeidzot, precizēta valsts aizdevuma procentu noteikšanas metodika, riska procentu likmes piemērošanas kārtība, kā arī noteikts, ka valsts aizdevuma saņēmējam būs jāatver konts Valsts kasē.
Info: Delfi.lv

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 10%, ar kuru no šā gada 1.janvāra tiek aplikti procentu ienākumi, attiecas ne tikai uz depozītiem, bet arī citiem kontiem, kuriem banka piemēro peļņas procentus, šodien raksta Diena. Lielāka daļa banku jau tagad no noguldītāja gūtā ienākuma šos 10% atskaita automātiski.

Ar 1.janvāri ienākumi no kapitāla pieauguma (darījumi ar akcijām, ieguldījumu fondiem, nekustamā īpašuma vai kapitāldaļu pārdošanas) tiek aplikti ar 15% IIN. Šie ienākumi iedzīvotājiem jādeklarē pašiem. Savukārt 10% jāmaksā no peļņas par visu veidu depozītiem un citu kontu atlikumiem, kā arī uzkrājumiem dzīvības apdrošināšanā un pensiju fondos. Šajos gadījumos nodokli iekasēs ienākuma izmaksātājs.

No Swedbank piedāvātajiem produktiem nodoklis attiecas uz depozītiem un krājkontiem. «Noslēdzot noguldījuma līgumu, klients tiek informēts, ka peļņas procenti, piemēram, par krājkontu, tiek pieskaitīti reizi ceturksnī. Tātad tajā brīdī, kad klientam procenti tiek pieskaitīti pie krājkonta atlikuma, tiek ieturēts kapitāla pieauguma nodoklis,» skaidro Swedbank Investīciju produktu daļas vadītāja Kristīne Mūrmane. Viņa uzsver, ka arī krājkonts un norēķinu konts, ja par to tiek maksāti procenti, pēc būtības ir depozīts pēc pieprasījuma, tādēļ nodokļa piemērošana šiem produktiem ir loģiska.

No SEB bankas piedāvātajiem noguldījumiem nodoklis būs jāmaksā no visa veida depozītiem, kā arī no tiem norēķinu kontu atlikumiem, par kuriem līgums paredz procentu ienākumu. Tas pats ir arī Nordea. Parex bankā papildu depozītiem nodoklis tiks piemērots tā sauktajiem Maxi kontiem (konts, kurā tiek ieskaitīta alga un aprēķināti papildu procenti par atlikumu).

K.Mūrmane piebilst, ka nodoklis par peļņas procentiem ir normāla pasaules prakse, un aicina atcerēties - arī stājoties spēkā jaunam nodoklim, bankā noguldītā nauda turpina pelnīt.

info: Diena.lv