Līzings

Kā ziņo Db.lv, valdība jaunajā memorandā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) vienojusies par aptuveni 31 miljona latu novirzīšanu kredītņēmējiem. Tā, atsaucoties uz neoficiāliem, bet drošiem informācijas avotiem, vēsta raidījums De facto.
Naudu plānots ņemt no tiem līdzekļiem 600 miljonu apjomā, kas šobrīd Latvijas Bankā glabājas finanšu sektora stabilizēšanai.

Latvijas kredītņēmēju apvienība gan uzskata, ka valsts piešķirtie miljoni caur Latvijā pārstāvētajām ārvalstu bankām aizplūdīs ārpus Latvijas robežām un tautsaimniecībai pozitīvu efektu nedos, tāpēc šāda programma nemaz neesot vajadzīga.

Komercbanku asociācijas rīcībā esošā informācija liecina, ka patlaban problēmas ar kredītu atmaksu ir gandrīz piektajai daļai kredītu ņēmēju jeb vairāk nekā 29 tūkst. cilvēku. Lielākā daļa kredītu atmaksu kavē 90 un 180 dienas.
Info:db.lv

Kā informē financenet.lv, zaudējumus no darbības Baltijas valstīs, savukārt citos tirgos gaidāmi spēcīgi ienākumi, prognozē reitingu aģentūra “Moody’s Investors Service”.

“Kredītu tirgus pasliktināšanās palielina spiedienu uz lielajām Ziemeļvalstu bankām, kuru finanšu darbība visādi citādi ir uzlabojusies,” teikts “Moody’s” vadošās Ziemeļvalstu banku analītiķes Džeinas Tomsenas izdotajā paziņojumā.
“Swedbank” un SEB Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir lielākās bankas, taču pēc nekustamo īpašumu tirgus lejupslīdes bankas šajā reģionā cieš ievērojamus zaudējumus.
“Lielākā daļa lielo Ziemeļvalstu banku kopš gada sākuma ir palielinājušas savu kapitālu. Bankām ir iespējas palielināt kapitālu vēl vairāk, un tādēļ kapitāla līmenis, visdrīzāk, paliks adekvāts pašreizējiem reitingu līmeņiem,” teikts ziņojumā.
“Tās bankas, kurām ir ievērojami kredīti ārpus [Ziemeļvalstu] reģiona, turpinās ciest zaudējumus šajos reģionos,” brīdina analītiķe.
Ziemeļvalstu bankām ir svarīgi saglabāt stabilus pamatdarbības ienākumus, lai mazinātu svārstīgo tirdzniecības ienākumu un pieaugošo kredītu zaudējumu iespaidu.
“Kaut arī vairākas Ziemeļvalstis ir piedzīvojušas uzlabojumu savos galvenajos makroekonomiskajos rādītājos, vēl nav garantēts, ka šī notikumu attīstība būs ilgtspējīga,” brīdina “Moody’s” analītiķe
Info: financenet.lv

No 2009.gada 1.decembra “Rietumu banka” paaugstina minimālo likmju līmeni no jauna izsniedzamajiem kredītiem Latvijā līdz 9% gadā (iepriekšējā minimālā likme bija 6% gadā), informēja “Rietumu bankas” Sabiedrisko attiecību, reklāmas un mārketinga pārvaldes vadītāja vietniece Eleonora Gailiša.

Minimālā likmju līmeņa paaugstināšana attiecas uz visiem kredītu veidiem neatkarīgi no kredīta valūtas - kā juridiskām, tā arī fiziskām personām. Lēmums par minimālās kredītu likmes paaugstināšanu ir saistīts ar Latvijas ekonomiskajā un darījumu vidē valdošo nenoteiktību, kā arī ar seku neprognozējamību izmaiņām nodokļu likumdošanā, kas ievērojami palielina kreditēšanas risku Latvijā.

Minimālās kredītu likmes paaugstināšana atspoguļo arī paredzamo finanšu resursu sadārdzināšanos, jo bankai, iespējams, saviem klientiem nāksies daļēji kompensēt viņu zaudējumus no jaunu nodokļu ieviešanas attiecībā uz depozītu procentu ieņēmumiem.
Info: Financenet.lv