Līzings

“Parex banka” patlaban ar depozīta peļņas izmaksu sākumā piedāvā trīs depozītu veidus - “Express”, “Flex” un “Klasika”, kur gada ienesīguma likme noteikta attiecīgi 11,5%, 12% un 13%.
Šīs likmes pēc būtības faktiski atbilst aptuvenam vidējam 12 mēnešu banku latu depozītu tirgus vidējam rādītājam ar procentu izmaksu termiņa beigās.

Iespēju saņemt depozīta peļņas procentus pirms termiņa piedāvā arī “GE Money Bank”.
Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons aģentūrai LETA apstiprināja, ka šādu produktu bankas saviem klientiem tiešām piedāvā, tomēr tas notiekot jau “labu laiku” un neesot uzskatāms par sensacionālu jaunumu.
Slēdzot līgumu ar banku, klientam ir tiesības procentu maksājumus saņemt uzreiz, skaidroja Tverijons, kurš precīzi gan nevarēja nosaukt, cik banku šādu pakalpojumu piedāvā.

Tverijons arī norādīja, ka bankām reāli nebūs iespējams laikus ieviest licencēto programmatūru izmaiņas, ja valdība lems par iedzīvotāja ienākuma nodokļa papildus piemērošanu ienākumiem no dividendēm. Nepieciešamās programmatūru izmaiņas bankas varētu veikt apmēram četru mēnešu laikā pēc attiecīga valdības lēmuma.

“SEB bankas” Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Strazda norādīja, ka banka patlaban neapsver iespēju mainīt depozītu procentu izmaksas noteikumus un noguldītājiem ir iespēja izmantot divu veidu procentu izmaksu - vai nu termiņa beigās, vai arī noguldījuma termiņa laikā - reizi mēnesī un reizi ceturksnī.

Info: financenet.lv

Kā ziņo financenet.lv premjers Valdis Dombrovskis (JL) atteicies no ieceres izstrādāt Civillikuma un citu normatīvo aktu grozījumus, lai ķīla kļūtu par vienīgo garantu hipotekārajiem kredītiem. Valdības vadītājs aģentūrai LETA skaidroja, ka iepriekš uzdevis izvērtēt, vai iespējams veikt grozījumus Civillikumā un citos normatīvajos aktos. “Mēs strādāsim pie jauna Hipotekārās kreditēšanas likuma, kur arī par šo jautājumu varētu būt diskusijas, ja ne kā par obligātu nosacījumu, tad par vienu no iespējām kredītam uz citādiem nosacījumiem,” sacīja premjers. Viņš gan uzsver, ka jaunajā likumā plānoti punkti, kas tomēr striktāk regulēs kreditēšanu, piemēram, kredīta ķīlas vērtības attiecību un citus jautājumus, lai bankas nebūtu tik vieglprātīgas kā iepriekš.
Vienlaikus arī esot uzsākts darbs pie labās prakses kodeksa, kā komercbankām atgūt kredītus, ja ir radušās kādas problēmas. Pēc Dombrovska domām, bankām tas varētu būt saistošs un tās pieņems šādus labās prakses principus.
Jau ziņots, ka, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un pieaugošās kredītņēmēju problēmas, Dombrovskis iepriekš uzdeva Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam steidzami sagatavot grozījumus Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, lai ieviestu sistēmu, kurā ķīla ir vienīgais garants vienīgā mājokļa hipotekārajiem kredītiem.

Info: financenet.lv

Lielāko Zviedrijas banku kredītu zaudējumi Baltijas valstīs 9 mēnešos pārsnieguši 1.2 miljardus latu. Par to liecina Db apkopotie dati no Swedbank, SEB Bankas un Nordea bankas paziņotajiem finanšu pārskatiem. Tomēr šis kredītu zaudējumu apjoms, salīdzinot ar Zviedrijā nupat veikto stresa testu rezultātiem, ir «nieks». Proti, konservatīvs stresa testa scenārijs paredz, ka no 2009. gada līdz 2012. gadam Zviedrijas bankas kopumā varētu ciest teju 14.86 miljardu latu (217.3 miljardi SEK) kredītu zaudējumus, tostarp lielāko daļu no zaudējumiem bankas uzrādītu Baltijas valstīs. Piem., 2010. gadā kopējais kredītu zaudējumu apjoms varētu sasniegt 4.4 miljardus latu.
«Zviedrijas bankas spēs pārdzīvot lielus kredītu zaudējumus Baltijas valstīs,» norāda Zviedrijas Finanšu uzraudzības pārvalde. Ziņojumā paredzēts, ka pesimistiskā stresa testa scenārija gadījumā kredītu zaudējumu apjoms 3 gadu laikā varētu sasniegt 26.4 miljardu latu (386.7 miljardi SEK) un tostarp 2010. gadā tie būtu 9.6 miljardi latu. «Katrai bankai nav savs scenārijs, jo scenārijs ir pilnīgi vienāds visām bankām, atšķiras tikai scenārija ietekme uz katru banku,» norādīja Zviedrijas finanšu uzraudzības iestādes Stabilitātes departamenta vadītājs Uldis Cērps.

Info: db.lv