Līzings

Trīs mēnešu Euribor turpina krist, šodien sasniedzot jau 2.039 %.  Likmes, visticamāk, turpinās pazemināties, jo Eiropas centrālā banka (ECB) ir norūpējusies par kreditēšanas dārdzību un kredītu apjomu pieaugumu tempu kritumu, paredz Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš. Iespējams, ka šodien bāzes likme nemainīsies, bet tirgus dalībnieki garāko termiņu procentu likmēs noteikti jau tagad ierēķina iespējamo bāzes procentu likmes pazeminājumu martā. Tomēr likmju pazeminājums turpmāk vairs nebūs tik straujš kā iepriekšējos mēnešos, jo līdz nullei jau vairs nav tālu un ECB mērķis jau nav nodzīt likmes līdz nullei – mērķis ir cenu stabilitāte eiro zonā un tagad jāuzmanās no deflācijas. Ar nulles likmēm nebūs iespējams dot spēcīgu triecienu pa cenu kritumu, skaidro eksperts.

info: DB.lv

“Ja Latvija tērēs mazāk naudas, lai aizstāvētu neiespējamu valūtas maiņas kursu, atbrīvosies līdzekļi, lai palīdzētu privātajam sektoram tikt galā ar parādu problēmu,” laikaraksta Dagens Industri debašu sadaļā raksta Stokholmas Ekonomikas augstskolas (Handelshögskolan) Austrumu ekonomiskā institūta direktors Torbjerns Bekers (Torbjorn Becker).

Kā iesaka Zviedrijas eksperti, latu vajadzētu devalvēt un vienpusēji ieviest eiro. Tas atbrīvotu naudu, lai palīdzētu privātajam sektoram un tiktu galā ar parādiem. Ekonomika ātrāk nostātos uz kājām, mazāk uzņēmumu bankrotētu un bezdarbs būtu zemāks, uzskata T. Bekers.

Ja finansu politika ir pārāk ekspansīva, tad tā noved pie inflācijas, kas pasliktina uzņēmumu starptautisko konkurētspēju. Inflācija arī noved pie tā, ka nominālie procenti vietējā valūtā ir augstāki nekā pasaulē, un tas ir iemesls tam, ka ārzemju valūtā ir lētāk aizņemties tik ilgi, cik maiņas kurss nemainās.

Ārvalstu aizņēmumu reālie procenti kļūst negatīvi un rada stipru stimulu aizņemties arvien vairāk. Tas esot tas, kas notika Latvijā. Tam sekojošā kredītu ekspansija noveda pie pašmāju patēriņa cenu straujas pacelšanās un latvieši iekļuva kredītu pieauguma un augošu patēriņa cenu spirālē.

Globālā finansu krīze un ātrā kredītu plūsmas sarukšana lika piramīdas spēlei beigties. Burbulis pārsprāga un valstij bija jāmeklē SVF atbalsts. Citu valstu valdības, kas prasījušas palīdzību, gandrīz bez izņēmuma ir devalvējušas vai atbrīvojušas valūtas piesaisti – kas ir bijis samērojams ar devalvāciju. Pašreizējā krīzē vietējās valūtas vērtība ir kritusi starp 10 un vairāk kā 40 procentiem pret eiro dažādās reģiona valstīs, kam ir SVF programma.

Ekonomists norāda, ka, par spīti krīzei, Latvijai ir brīnumaini panākumi. Kopš PSRS izjukšanas valsts iedzīvotāju patēriņa spējas ir trīskāršojušās. Zināmu laiku cietais valūtas kurs bijis labs, lai nodrošinātu ekonomikas stabilitāti, bet šobrīd tas  radījis problēmas. “Izeja no krīzes sāksies ar devalvāciju,” uzskata zviedru ekonomists.

Latvijas problēma, pēc T. Bekera domām, ir saistīta ar pārvērtēto valūtu un valsts cieš no tās pašas problēmas, kas ir citām krīzē nonākušām valstīm.

Dolāra vērtība pagājušā gada laikā pret vairākām pasaules valūtām ir ievērojami pieaugusi. Tā kopš maksimālās vērtības pret dolāru sasniegšanas pērn aprīlī lata vērtība samazinājusies par 19.4 %, liecina Vedomosti veiktie aprēķini. Patlaban USD/LVL oficiālais kurss ir 0.544 lati, savukārt pagājušā gada aprīlī dolāra vērtība svārstījās ap 0.44 latu atzīmi.

Rublis ieņem 5. vietu starp valūtu vērtības kritumiem (rublim maksimums pret dolāru bija 16. jūlijā – 23.1 rublis). Piektdien dolārs MMVB biržā sadārdzinājās par 64 kapeikām, sasniedzot 35.47 rubļus (rubļa oficiālais kurss pirmdienai bija 35.41 rublis par dolāru). Savukārt Lietuvas un Igaunijas valūta piedzīvojusi 19.6 % lielu kritumu.

Kopš pagājušā gada jūlija rubļa vērtība pret dolāru ir samazinājusies jau par 34.5 %. Krievijas centrālās bankas vadītājs Sergejs Ignatjevs apsolīja, ka nepieļaus kritumu zem 41 rubļa pret eiro un dolāra valūtu grozu. Lai to nepieļautu, centrālā banka ir gatava izmantot «valūtu intervences, procentu likmju mehānismus, likviditātes iegrožošanas instrumentus un citus ierobežojumus. «Mums to ir pietiekami,» piebildis S. Ignatjevs.

Tomēr ir valstis, kuru valūtas krīzes dēļ ir piedzīvojušas vēl lielāku vērtības kritumu, atsaucoties uz Vedomosti raksta newsru.com. Lielāks kritums bijis Īslandes kronai – par 45.9 %, Ukrainas grivnai – par 42 %, Polijas zlotam – par 41.3 % un Austrālijas dolāram – par 34.6 %. Vislabāk veicies Japānas jenai, kuras vērtība kopš vasaras ir pieaugusi par 17 %.

Par zlota vērtības kritumu nav jābrīnās, jo Polijas amatpersonas pieturas pie elastīgas kursa politikas un gandrīz savu valūtu neatbalsta, skaidro Deutsche Bank galvenais ekonomists Jaroslavs Lisovoliks. Savukārt grivnas un Īslandes kronas kritums bija neizbēgams valstu ekonomiskās situācijas dēļ.

DB.lv, vedomosti