Līzings

Sabiedrībā sāk dominēt uzskats, ka kredīta ņemšanai šobrīd nav piemērotākais brīdis, ko apliecina arī 39% aptaujas dalībnieku, norādot, ka šobrīd gaida situācijas stabilizēšanos ekonomikā un nekustamā īpašuma tirgū. Šobrīd kredītu būtu gatavi ņemt 6% aptaujāto, savukārt 18% to varētu atļauties, taču neredz nepieciešamību. Kā liecina aptaujas rezultāti, 25% respondentu nevēlas uzņemties papildus kredītsaistības, jo viņiem var būt problēmas ar savu jau esošo kredītsaistību pildīšanu, savukārt 12% respondentu nav vēl izlēmuši. Kas interesanti, cilvēki vecumā no 20 – 29 gadiem daudz lielākā mērā ir gatavi gaidīt uz tirgus stabilizēšanos un cenu krišanos, nekā gados vecāki (30 - 39), attiecīgi 43% un 33%.

39% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kredīta ņemšanai šobrīd nav piemērotākais brīdis, taču tajā pašā laikā 43% norāda, ka finansiālu grūtību gadījumā vērstos bankā. Šādu informāciju ieguvusi SEB banka, kura kopā ar E-Spy veica iedzīvotāju aptauju par iedzīvotāju gatavību uzņemties jaunas kredītsaistības, kā arī par veidiem, kā risinātu finansiālās grūtības.

Savukārt atbildot uz jautājumu, kā risinātu savas finansiālās problēmas, ja tādas rastos, 43% respondentu norādījuši, ka vērstos bankā, savukārt 34% lūgtu palīdzību radiem, draugiem, paziņām. Savukārt 13% nogaidītu, kamēr situācija atrisināsies pati no sevis, bet 10% izvēlētos citas iespējas. Pozitīvi vērtējams, ka vairāk kā puse (51%) aptaujas dalībnieki vecumā no 30 – 39 gadiem  un 54% aptaujāto vecumā no 40 gadiem finansiālās grūtības risinātu bankā, kas liecina, ka iedzīvotāji ir ieklausījušies banku padomā neslēpties, bet risināt radušās problēmas.

SEB bankas un E-spy pētījums tika veikts šā gada decembrī un tajā piedalījās vairāk kā 1400 Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

Informācija no DB.lv

19. decembrī gaidāms Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) lēmums par to, vai tā veiks ieguldījumu Parex bankas izpētē, kas ilgs aptuveni divus mēnešus un kas nepieciešama, lai izvērtētu situāciju bankā un valdība sāktu runāt par nosacījumiem, ar kādiem ERAB varētu ienākt Parex kā akcionāri. Tā intervijā Dienai norādījis Parex bankas vadītājs Nils Melngailis.

“Viņi [ERAB] parasti iegulda līdz 25% un grib diezgan lielas bloķēšanas tiesības akcionāru līgumā. Neizslēdzu, ka viņi varētu ienākt kopā ar kādu stratēģisku investoru,” intervijā sacīja N. Melngailis.

Tāpat Parex vadītājs norāda, ka no valsts puses skatoties, jo ātrāk banka atgriežas privātā sektorā, jo labāk - “valsts saņem atpakaļ savu naudu un bankai pašai, tā kā tā līdz šim strādājusi kā privāta iestāde, ir jāstrādā privātās rokās. Tātad ERAB loma var būt dažāda atkarībā no tā, kas notiek nākamo divu mēnešu laikā.”

Materiāli no DB.lv