Līzings

“Sāk parādīties iespaids uz lielāko daļu banku sistēmu, un attīstības valstu ekonomikas līdz šim maz izjutušas krīzi, taču spriedzes pazīmes pieaug,” sacīja SVF vadītājs Dominiks Štrauss Kāns.

Viņš norādīja, ka nekustamo īpašumu tirgus lejupslīde ir negatīvi ietekmējusi vairākas bankas Austrumeiropā, kuras naudas līdzekļus ieguvušas starptautiskajos tirgos, tāpat kā sabrukušās Īslandes bankas, kuras tagad ir nacionalizētas.

Šīm bankām var nākties samazināt kredītu pieejamību, un šāda scenārija risks jau ir vērojams Baltijas valstīs, kur mājokļu cenas un kredītu pieaugums ir ievērojami samazinājies.

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) brīdina, ka Īslandes liktenis var piemeklēt arī citas valstis un ka īpaši neaizsargātas pašreizējā situācijā ir Baltijas valstis, vēsta britu laikraksts “The Independent”.

Taču atšķirībā no Īslandes Igaunija, Latvija un Lietuva ir pilntiesīgas Eiropas Savienības dalībvalstis un problēmu gadījumā var vērsties pēc palīdzības.

Kāns uzskata, ka kredītu pieejamības samazināšanās, pieaugošās iekšzemes procentu likmes un pasaules ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās attīstības tirgos var ievērojami saasināt kreditēšanas krīzi un saistību nepildīšanu.

Ekonomiski neaizsargāto valstu vidū tiek minēta arī Argentīna, Ukraina un Kazahstāna, taču SVF Austrumeiropas valstis jau ir brīdinājis.

Kā ziņots, Īslandes valdība oktobra sākumā pieņēma lēmumu nacionalizēt trīs lielākās valsts bankas - “Kaupthing”, “Landsbanki” un “Glitnir”.

TVNET

Sešu mēnešu laikā BIG izsniegto kredītu, kuru ņēmēji kavējas ar tā atmaksu, apjoms palielinājies no 400 miljoniem līdz 680 miljoniem kronu līdz 31% no kopējā kredītu portfeļa.

Slikto kredītu apjoms BIG ir sasniedzis 31% no kopējā kredītu portfeļa. Igaunijas centrālā banka norāda, ka 90. gadu sākumā bankas, kuru sliktie aizdevu veidoja 7% no kopējā kredītu portfeļa, bija “norakstītas”.

Tas nozīmē, ka kredītņēmēji, kas kopā aizņēmušies aptuveni trešdaļu no BIG kopējā kredītu portfeļa, kavējas ar maksājumiem par vismaz diviem mēnešiem.

Info no BalticBusinessnews

Ekonomikas foruma Globālās Konkurētspējas 2008-2009 ziņojumā Latvija ir 54. konkurētspējīgākā valsts pasaulē. Salīdzinot ar pagājušā gada ziņojumā mēs, kur atradāmies saraksta 45. vietā, savukārt vēl pirms gada 36. vietā Latvijas pozīcija strauji krītas.

Krievija šogad sarakstā atrodas 51. vietā, tātad par 3 vietām augstāk nekā Latvija. Krievija šogad sarakstā atrodas par 7 vietām augstāk nekā pērn. Lietuva ir nokritusies par četrām vietām uz 44. vietu. Kaut arī šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu Igaunija sarakstā nokritusies par 5. vietām, tā joprojām ir konkurētspējīgākā Baltijas valsts, šogad ierindota 32. vietā.

Saraksta pirmajā trijniekā atrodas ASV, Šveice un Dānija, kas nozīmē, ka konkurētspējīgāko pasaules valstu pirmais trijnieks, salīdzinot ar pagājušo gadu, nav mainījies.

vairāk skatīt World Ekonomic Forum