Līzings

Kā raksta “Biznes&Baltija”, jauno automašīnu tirgus gada laikā samazinājies par 35,8%. Samazinājušies arī līzinga kompāniju kredītportfeļa pieauguma tempi.

“Viss liecina, ka tirgus ir nokritis un salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinās par vairāk nekā 30%,” laikrakstam atzinis “Swedbank līzings” pārstāvis Jānis Diedišķis.
Informāciju, ka līdz gada beigām autolīzinga pakalpojumi netiks sniegti, laikrakstam apstiprinājusi “GE Money” Mārketinga nodaļas vadītāja Nora Grase. “Mēs turpinām sadarbību ar visiem autodīleriem, ar kuriem tā notikusi līdz šim. Tomēr pagaidām mēs vienkārši fiziski nespējam izskatīt pieteikumus.”

Kā informēja “GE Money”, “tehniskā pauze” attiecas tikai uz jaunajiem kompānijas klientiem.

Pakalpojuma sniegšanas apturēšanu “GE Money” skaidro ar tehniskiem iemesliem - kompānijā tiek optimizēti procesi un ieviesta jauna kreditēšanas risku vērtēšanas sistēma.

“Tādu nepieciešamību nosaka izveidojusies ekonomiskā situācija,” skaidro “GE Money” patērētāju kreditēšanas un līzinga produktu pārdošanas direktors Viktors Toropovs. “Mēs, tāpat kā pārējie tirgus dalībnieki, arvien detalizētāk izvērtējam klienta maksātspēju.”

Septembra beigās fiziskās personas līzinga devējiem bija parādā 408,169 miljonus latu, kas bija izsniegti automašīnu iegādei. Šā gada pirmo deviņu mēnešu laikā šis rādītājs izaudzis par 8,2%. Šajā periodā juridisko personu autolīzings pieaudzis par 7,6%, sasniedzot 534,989 miljonus latu.

Tomēr pagājušajā gadā pieauguma temps bija tuvu 50%.

“Samazinās gan veikto darījumu skaits, gan pārdošanas apjomi,” laikrakstam sacījis “DnB Nord līzings” autolīzinga projektu vadītājs Mārtiņš Dadeiko. Turklāt tagad tieši līzinga devēji veic klientu atlasi, kamēr iepriekš līzinga ņēmējs izvēlējās no daudziem piedāvājumiem.

“Situācija patlaban ir tāda, ka nav iespējams izdarīt kādas nākotnes prognozes. Mēs turpinām finansēšanu, taču jau tuvākajā nākotnē pārskatīsim savu politiku. Jau ir skaidrs, ka tā kļūs stingrāka,” prognozē Diedišķis, norādot, ka līdzīgi rīkosies arī pārējās līzinga kompānijas.

Kā raksta “Biznes&Baltija”, šāda līzinga kompāniju rīcība ietekmēs jau tā krītošo automašīnu tirgu.

Eiropas valstīs lielākās līzinga kompānijas “UniCredit Group” uzņēmuma Latvijā “UniCredit Leasing”, kas pamatā nodarbojas ar industriālās tehnikas un komerctransporta iegādes finansēšanu, vadītājs Jānis Buks intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” situāciju ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā raksturo kā smagu, bet vienlaikus pauž optimismu par nākotni.

“Uz mums atsauksies tas, kas notiek iekšējā tirgū. Kopējie apjomi tirgū ir būtiski samazinājušies. Mums gan nav tik būtisks kritums kā tirgū, ja skatāmies deviņu mēnešu rezultātus. Pieaudzis kredītu kavētāju skaits,” atzīst uzņēmējs, piebilstot, ka starp kavētājiem ir atsevišķi komerctransporta uzņēmumi. Daži savu darbību jau ir apturējuši.

Transporta nozari negatīvi ietekmē pieaugušās izmaksas degvielai un apdrošināšanai. Problēmas redzamas arī meža nozarē.

Buks atzīst, ka “UniCredit Leasing” līzinga apjomi šogad Latvijā būs mazāki. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos “UniCredit Group” uzņēmumos - smagākā situācijā ir Itālija, kur samazinājums ir 15%-20%.

“Esam labākā situācijā Latvijas līzinga tirgū, jo mums atšķirībā no citiem vieglo auto līzinga īpatsvars ir mazāk nekā 50% kopējā portfelī,” skaidro uzņēmējs.

Buks norāda, ka Latvijā līzinga finansējums joprojām tiek izsniegts: “Nav tik slikti. Vienkārši mainās tirgus konjunktūra, kas savukārt ir labi. Industriālā tehnika, tostarp specializētā celtniecības tehnika, iepriekšējos divos gados “gāja kā karsta maize”. Tagad šajā segmentā ir 70% kritums, jo iepriekš šī tehnika pamatā strādāja priekš nekustamā īpašuma attīstītājiem. Tagad šis tirgus ir miris. Tomēr joprojām ir tādi, kas maina tehniku, arī mežu tehniku, būvniecības mašīnas. Piemēram, ceļu nozarē vēl nav krīzes.”

Tagad tirgū ir palielinājusies konkurence, bet iepriekš būvniekiem nebija konkurences, tāpēc arī cenas bija neadekvātas.

Kā uzsver Buks, arī medicīnas nozare neapstājas, tiek ieviesti jauni risinājumi. Poligrāfijas nozarē ir veiksmīgi uzņēmumi, kas attīstās, ievieš jaunas tehnoloģijas.

“Iepriekš runāja, ka vajag efektīvāk strādāt, bet tagad, kad nav darbaspēka problēmu, daudzi uzņēmumi, tajā skaitā metālapstrādes uzņēmumi, ieviesuši tehnoloģijas, lai samazinātu strādnieku skaitu. Es domāju, ka tagad varētu attīstīties biroju tirgus, ir arī zināms noliktavu telpu deficīts. Kaut kas jau notiks. Kopumā domāju, ka nozares transformēsies citā veidolā, bet neviens vairs nepelnīs 100% gadā,” brīdina uzņēmējs.

Buks arī prognozē, ka būtiski pieaugs procentu likmes līzinga darījumos Latvijā. “Procentu likmes būs “padsmitos” tuvākajā laikā. Turklāt Rigibor jau tagad pārsniedz 10%. Aizdevumos eiro valūtā izmantotā Euribor pārsniedz 5%. Tas, ka Eiropas Centrālā banka samazina bāzes procentu likmes, pagaidām neko būtiski nemaina, jo tirgū nevar iegādāties naudu par Euribor likmi. Pērn pievienotās likmes industriālajā līzingā bija vidēji 1,8%, bet tagad piecu gadu līgumiem pievienotās likmes būs 4% un 5%. Tāpēc arī būs korporatīvie bankroti,” skaidro “UniCredit Leasing” vadītājs.

Pēc viņa teiktā, līzinga kompānijas nevar necelt likmi, jo pieaug naudas resursu cenas. “Tās turpinās pieaugt dramatiski, kas ir loģiski apstākļos, kad nauda ir deficīts. Resursu cena būtiski ietekmēs tirgu, arī pārdošanas apjomus, jo daudzi nevarēs atļauties iegādāties preces vai pakalpojumus. Tomēr es domāju, ka tas ir laika jautājums. Grūti pateikt, cik ilgi tas turpināsies. Visā finanšu tirgū visi saprot, kas notiek, bet neviens nesaprot, kā rīkoties, jo neviens neko tādu nav pieredzējis,” rezumē Buks.

TVNET

Salīdzinot ar iepriekšējā gada šiem pašiem mēnešiem, ir novērojams, ka ieņēmumi ir samazinājušies vidēji par 30%. Savulaik radušais priekšstats, ka ārzemnieki naudu neskaita, ir zudis, jo arī viņiem apstākļi spiež skaitīt līdzi savus izdevumus. Salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, pie mums rīkoto uzņēmumu banketu skaits būtiski nav mainījies, bet individuālo apmeklētāju skaits ir mazliet sarucis, lai arī vidējā viena pasūtījuma summa ir saglabājusies pagājušā gada līmenī.

Esot restorāna jaunajam īpašniekam, gribētos attīstīties, piemēram, iegādāties bārmeņiem jaunus tērpus, reklamēties, jo pašreiz notiek liela cīņa par klientiem, taču tam visam ir nepieciešama nauda. Patlaban notiek cīņa ar bankām, jo, lai izturētu ziemas periodu, ir nepieciešams aizņēmums, taču to saņemt ir praktiski neiespējami. Iesākumā bankas sola, ka ar kredīta piešķiršanu nebūs nekādu problēmu, taču pēc kāda laika tiek saņemts atteikums aizdevumu piešķirt. Rodas jautājums, kādēļ bankas uzņēmēju tā maldina? «Nē» būtu jāpasaka uzreiz nevis jāvelk garumā. Pamatojumus no bankas par kredīta atteikšanas iemesliem saņemt ir neiespējami.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi izjūt to, ka piegādātāji ir pieņēmuši darbā ļoti acīgus kreditoru menedžerus. Tiklīdz viena diena ir nokavēta, uzreiz tiek zvanīts, lai atgādinātu par laicīgi nenomaksāto rēķinu. Nav vairs tā kā agrāk, kad maksājumu varēja nedēļu pavilkt garumā un tikai tad tika nosūtīti atgādinājumi. Tagad jau pēc pirmās kavējuma dienas prece vairs netiek piegādāta. Vienīgais pluss ir tāds, ka, ja preci nedod viens piegādātājs un tā nav ļoti ekskluzīva, to var dabūt no cita piegādātāja, jo arī starp viņiem patlaban notiek liela cīņa par klientu.

Šis brīdis ir izdevīgs man kā darba devējam, jo darbinieks vairs nav tas, kurš var atļauties diktēt savus noteikumus. Ja kādreiz darbinieks varēja atļauties spēlēties ar vadītāju, sakot, ka viņš ies strādāt citur, jo tur maksā vairāk, tad patlaban situācija ir mainījusies, jo nav problēmu atrast darbinieku, kurš piekritīs strādāt ar maniem nosacījumiem.

Mans mērķis ir dabūt no bankas aizdevumu, lai gadījumā, ja pienāktu brīdis, kad uzņēmumam vairs nav brīvo naudas līdzekļu, būtu vismaz no kā samaksāt telpu nomas maksu. Mērķis nav paņemt no bankas aizdevumu un to uzreiz iztērēt. Lai izdzīvotu, ir nepieciešams handikaps.

Uzņēmumi savus banketus organizē pārsvarā vienās un tajās pašās vietās, jo tur jau ir būts un cilvēki zina, ko var sagaidīt. Cilvēki iet uz vienu un to pašu restorānu līdz brīdim, kamēr viņu pārvilina uz citu, pierādot, ka arī citur var būt labi. Runājoties ar klientiem var uzzināt, ka viņi nāk uz konkrētu vietu, un tādu garāmgājēju, kuri ienāk tikai intereses pēc, ir ļoti maz. Kurš izdzīvos? Nav ne jausmas… Noteikti tie, kuriem ir biezāka āda un vairāk brīvu līdzekļu, kurus novirzīt krīzes perioda pārvarēšanai.

Klausoties apkārtējo runas, var secināt, ka cilvēkiem ienākumi ir samazinājušies. Visvairāk to izjūt tie, kuri strādā par menedžeriem un kuru algas ir atkarīgas no izpildītajiem plāniem. Ja vasarā šiem darbiniekiem algas vēl bija gana lielas, tad patlaban no viņiem nākas dzirdēt, ka tās ir par mazu, līdz ar to vairs nav brīvo naudas līdzekļu, lai atnāktu uz restorānu. Cilvēki cenšas ekonomēt.

Kristīne Rogule, SIA Juffins valdes priekšsēdētāja, DB

Šodien laikraksts Diena ziņo, ka viss pārgalvīgākajam aizņēmējam ir astoņu miljonu latu saistības, ko veido 22 hipotekārie kredīti, galvojumi, līzingi astoņās bankās, — šis ir spilgtākais riskantā privātā aizņēmēja piemērs, kas pēc Latvijas Bankas Kredītreģistra darbības sākuma kļuvis zināms Dienai. Savu klientu datus jau sākusi analizēt DnB Nord banka. Kā stāsta bankas pārdošanas pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis, analīze izceļ četras riskanto kredītņēmēju grupas, kas viegli pieejamo aizdevumu un mājokļu cenu burbuļa eiforijā mēģināja pelnīt ar kredītiem vairākās bankās, neinformējot tās par saviem nolūkiem. Nekustamā īpašumu tirgus apstāšanās viņiem draud ar maksātnespēju. Citas bankas par šo tematu runā izvairīgi, tomēr skaidrs, ka Kredītreģistru sijā visas, īpaši tās, kas agrāk tik stingri nepētīja klienta maksātspēju. Kā liecina Latvijas Bankas dati, šogad kredītiestāžu pieprasījumu skaits reģistrā bija pieci miljoni, kamēr pērn Parādnieku reģistrā gadā — divi miljoni.

Pirms dažiem gadiem Latvijā bija shēmotāju paradīze. Kā skaidro I.Vamzis, hipotekārais kredīts mājoklim ir pasaulē drošākais, tāpēc bankas tam dod mazu likmi, ilgu atmaksas periodu, maksimālu finansējumu. Tas bija vilinoši pelnīt gribošajiem. Izplatītākie shēmotāji nosaukti par pensijas krājējiem. Šie cilvēki, neinformējot banku par iepriekšējām saistībām citur, saņēma hipotekāro kredītu, jauno mājokli izīrēja par maksu, kas sedza ikmēneša kredīta maksājumu un ļāva nopelnīt — atlikt pensijai. Līdzīgus aizņēmumus jauniem īpašumiem varēja saņemt vairākās bankās. Nu, kad īres maksa krīt, ar to vairs pelnīt nevar, pārdošana apstājusies, un veiklajam uzņēmējam jāpiemaksā par liekajiem īpašumiem. Tos, kuri no šiem ienākumiem nemaksāja nodokļus, var apvainot nelegālā uzņēmējdarbībā.

Lietuvas bankas no šādām problēmām izvairījušās, jo tur kredītu reģistrs darbojas vairākus gadus. Latvijā šai idejai 2002.gadā piekrita ne visas bankas, tāpēc jautājums ievilkās. Iespējams, ja mājokļu kredīti Latvijā būtu grūtāk iegūstami, nekustamo īpašumu burbulis nebūtu uzpūsts tik milzīgs, jo spekulatīvais pieprasījums nepamatoti neceltu cenu, secina eksperti.

“Ja zinājām, ka klientam hipotekārais kredīts jau ir, izsniedzām tā saukto privāto kredītu ar lielāku likmi un īsāku atmaksu,” par risku novēršanu stāsta DnB Nord pārstāvis. Otrās grupas riskantie kredītņēmēji izmantoja banku uzticību, lai ar hipotekāro kredītu iegādātu mājokli, kur paši nedzīvoja, pēc laika pārdodot un ar nopelnīto maksājot vairāku citu īpašumu kredītus — cerībā uz to cenas pieaugumu un jaunu peļņu. Šie pircēji—pārdevēji tirgus apsīkumā nevar cerēt pat uz pusi agrākās īpašuma cenas un arī kredītus par tiem samaksāt nespēj.

Trešā grupa ir riskantā biznesa finansētāji, kas ieķīlājuši mājokli un naudu aizdevuši draugam — uzņēmējam, kurš to izmanto sava bankas nefinansētā biznesa vadīšanai. Sākumā maksājis solītos 2000 latus mēnesī, bet tagad, kad bizness apstājies, nauda bankai jāatdod aizdevējam. “Cilvēki ieķīlājuši savu māju, kreditētais bankrotē, aizdevēji paliek bez nekā. Steigšus jānoslēdz nodrošināts kredīta līgums, ar parādzīmi vai parastu līgumu nepietiek,” iesaka speciālists. Ceturtie ir vieglprātīgie galvotāji, kas nesaprata, ka ar galvojumu uzņemas tādu pašu risku kā kredītu ņēmēji, un nu spiesti maksāt viņu vietā.

“Mēs esam pusceļā,” raksturojot paveikto, saka I.Vamzis. DnB hipotekāro kredītu klienti ir 30 000, no tiem riskantie ir līdz 4%. “Ar katru tiekamies, mēģinām ieteikt, kā situāciju atrisināt. 95% visu saprot, varam vienoties. Atlikušie biedē ar advokātu, patērētāju sargiem, neapzinoties, ka paraksts par sniegtās informācijas patiesumu, noklusējot citas saistības, ir likuma pārkāpums un kredītlīgums būtībā nav spēkā.”

Ar klientiem, kuriem ir sarežģījumi, runā arī Nordea bankā, stāsta Kredītu departamenta vadītājs Jānis Asaris. Swedbank privātpersonu kreditēšanas vadītājs Dzintars Kalniņš informē, ka daļai klientu ir saistības arī citās bankās, tomēr pagaidām nekādas darbības nenotiekot. SEB banka jau agrāk izmantojusi visas datubāzes, lai lemtu par kredīta izsniegšanu, uzsver privātpersonu apkalpošanas vadītājs Arnis Škapars.

Bilde un info no Diena