Šodien partiju izstrādātais likums traktē līzingu kā nomu ar izpirkumu. Taču patiesībā līzings būtiski atšķiras no nomas. Lai nomātu nepieciešama šo priekšmetu esamība. Bet nevienai līzinga kompānijai, nevienai bankai, kas nodarbojas ar līzinga operācijām, nav noliktavu, un tā netur pie sevis nedz automašīnas, nedz ražošanas, nedz arī kādas citas iekārtas. Un, tātad, nevar nodot nomā šos priekšmetus citai personai. Bankai vai līzinga kompānijai ir tikai nauda. Un par šo naudu tās iegādājas klientam nepieciešamo lietu. Bet īpašuma tiesības uz nopirkto lietu paliek bankai vai līzinga kompānijai tieši tās ir šī īpašuma ekonomiskie īpašnieki, tāpat arī kā naudas ekonomiskie īpašnieki. Un tikai pēc tam iestājas nomas moments. Lai klients varētu izmantot viņam nopirkto lietu, līzinga kompānija vai banka nodod to klientam nomā (lietošanā). Un ņem no klienta procentus par līzinga aizdevumu. Piemēram, ja mēs tādējādi mēģināsim izprast līzinga jēdzienu, tad nevarēs traktēt līzingu pārāk primitīvi - “noma ar izpirkumu”. Tieši tāpat līzingu nevarētu saukt par “pirkumu ar atliktu maksājumu”. Nederēs arī nosaukums “aizdevums” , tāpēc ka tas nav kredīts tīrā veidā. Būtībā līzings ir finansu noma (ja jau gribam piesaistīt formulējumu nomai). Nevis lietu noma , bet gan finansu noma, kas ieguldītas prekšmetā. Ja šādu līzinga jēdzienu mēs varēsim izmantot , tad uzreiz sapratīsim, kas ir investīciju vai kapitāla līzings, kas virzīts uz to , lai attīstītu ražošanas aparātu var attīstīt arī valsts uzņēmumos, komunālajā saimniecībā un sociālajā sfērā…
Līzinga devējs nopērk attiecīgo līzinga darījuma objektu savā īpašumā un atdod to lietošanā līzinga ņēmējam, pēdējais savukārt veic pakāpeniskus maksājumus, norēķinoties par iespēju lietot sev nepiederošu preci. Jāatzīmē, ka līzings nebūt nav tikai noma ar izpirkumu, līzinga objektam pārejot lietotāja ipašumā pēc ligumā paredzētā termiņa beigu iestāšanās. Tā var būt ari vienkārši noma, respektīvi, līzinga objekts, līgumam beidzoties, paliek līzinga devēja īpašumā.
Uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai un pieaugot cilvēku maksātspējai, līzinga pakalpojumi iegūst aizvien lielāku popularitāti. To izmantošanai nepieciešams noturīgs finansiālais stāvoklis, un jābūt stabilam ieņēmumu līmenim. Tajā pašā laikā ieņēmumu summām nau jābūt astronomiskām. Galvenais priekšnoteikums ir stabilitāte. Protams, retais uzņemtos apgalvot, ka sabiedriski ekonomiskā situācija Latvijā ir stabīla un nesatricināma, taču pozitīvas attīstības tendences ir novērojamas. Pavisam nesen to apliecināja valsts statistikas komiteja, nākot klajā ar datiem par nacionālā kopprodukta stabīlo pieaugumu. Ar katru gadu pieaug arī līzinga pakalpojumu izmantotāju skaits, kas liecina par labu iepriekšminētajam.
Ja uzņēmējs saņemtu kredītu par iekārtas iegādi ārzemēs, tad viņam būtu daudz problēmu. Iekārtas iegādes gadījumā uz līzinga noteikumiem caur banku, uzņēmējam ir viena rūpe - saņemt izmantošanai iekārtas, kuras iepirka banka pēc viņa pasūtījuma un jau ir piegādāta uz viņa uzņēmumu. Kas attiecas uz līzinga priekšrocībām salīdzinot ar kredītu, kurš saņemts par tās pašas aparatūras iegādi, tad tās ir acīm redzamas. Piemēram, līzinga līguma termiņš ir garāks, nekā kredīta līguma termiņš. Pie tam nav vajadzīgs daudzkārtējs aizdevums, nekā pie kredīta saņemšanas. Iekārtas iegādes un finansēšanas jautājums risinās pats par sevi. Pie tam, līzinga procentu likme ir zemāka nekā kredītam, bet maksājumus var veikt maksas formā un pakalpojumu veidā. Pārdošanas gadījumā - norēķināšanās tikai ar naudu, bet norēķināšanās momentā ar banku, iekārtas tirgus cena pieaug, bet līzinga izdevumus izskata kā tekošās izmaksas. Līzings atļauj izmantot pamatlidzekļi kopa ar atbrīvošanu no iekartas vertības pilnas apmaksas. Bet norēķini ar banku vai līzinga kompaniju var veikt pēc īpašas shēmas (ar avansu, ikmēneša, ikceturkšņa u.t.t.).
Līzingam ir arī trūkumi. Ja iekārta ir paņemta uz finansu līzingu un viņa ir ar laiku novēcojusi līdz līzinga līguma darbības beigšanai, bet līzinga ņemējs turpina maksāt nomas maksājumus līdz kontrakta beigam.